Daļā upju sākusies ūdens līmeņa pazemināšanās
Pēc iepriekšējo dienu lietavām Vidzemes, Zemgales un it īpaši Kurzemes upēs strauji cēlās ūdens līmenis, patlaban tas daudzviet sācis pazemināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
LETA
Lielākais ūdens līmeņa kāpums novērots Kurzemes upēs Bārtā un Ventā, kur tas vietām pārsniedza trīs metrus. Kopš otrdienas lietus uzplūdi Bārtā pamazām atkāpjas, upes augštecē ūdens līmenis jau pazeminājies par nepilnu metru. Arī Ventā, izņemot upes lejteci, ūdens līmenis sācis kristies.
Ūdens līmenis pazeminās arī Abavā pie Rendas un Imulā pie Pilskalniem, kur no sestdienas līdz pirmdienai tas bija cēlies par vairāk nekā diviem metriem. Pēdējā diennaktī lēns ūdens līmeņa kritums sācies Rojā pie Rojupes, kur iepriekš ūdens līmenis bija paaugstinājies par 1,6 metriem.
Kurzemē turpinās ūdens paaugstināšanās Rīvas upē pie Rīvas un Irbē pie Irbenes, kā arī ezeros. Pēdējās dienās reģistrētais maksimālais ūdens līmenis Kurzemes upēs nav pārsniedzis iepriekšējos gados novēroto augstāko atzīmi.
Zemgalē lielākais ūdens līmeņa kāpums skāris Lielupes kreisā krasta pietekas, kā arī Misu. Vietām Svētē ūdens līmenis paaugstinājies par teju diviem metriem un turpina lēnām kāpt.
Daļā Vidzemes upju ūdens līmeņa kāpums pārsniedzis metru, patlaban lietus uzplūdi daudzviet mazinās. Latgales upēs pēdējās dienās nav novērotas krasas ūdens līmeņa svārstības.
Līdz ceturtdienai valsts rietumu daļā spēkā LVĢMC dzeltenais brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs. Vietām applūdušas palienes un citas zemākās vietas.
Sinoptiķi prognozē, ka līdz sestdienas priekšpusdienai Latvijā nebūs lielu nokrišņu, pēc tam palaikam gaidāms lietus. Septembra sākumā iespējami stipri nokrišņi, kas var izraisīt atsevišķu ūdenstilpju pārplūšanu.