IeM bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu “Pāternieki” Krāslavas novadā, kā arī “Grebņeva” un “Terehova” Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām vai ar velosipēdu.

Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojumā nav minēta.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) valdības sēdē norādīja, ka šāds priekšlikums tapis, jo jau nedēļu novērotas tendences, kas savulaik Somijā izsauca nepieciešamību slēgt robežu, kā arī, dienestiem analizējot potenciālos riskus, saprasts, ka nevar ļaut apdraudēt nacionālo drošību.

Ministrs norādīja, ka tā ir preventīva rīcība, kas nepieciešama, lai garantētu valsts drošību, mazinātu riskus, kas var iestāties, jo Latvija jau ceturto gadu atrodas hibrīdkarā uz Austrumu robežas, kura laikā novērsti gandrīz 30 000 nelikumīgu robežšķērsošanas gadījumu.

Līdztekus viņš atzīmēja, ka tas nav jauns fenomens un, viņaprāt, jārīkojas kā reģionam – arī Lietuvā pēdējās dienās bijis nelegālās robežšķērsošanas skaitlisks pieaugums.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P), pievienojoties Ārlietu ministrijai, lūdza anotācijā skaidri atspoguļot, kā tiks nodrošinātas tiesības uz patvērumu.

Tāpat viņa prasīja precizēt skaitliski, kāds ir “milzīgais pieplūdums”, cik cilvēku centušies šķērsot robežu robežkontroles punktos.

Kozlovskis norādīja, ka, ja Somija nebūtu apturējusi šo fenomenu, kas attīstījās no atsevišķiem gadījumiem līdz pēcāk jau tūkstošiem, tad Somijas patvēruma sistēma nevarētu izturēt šādu pieplūdumu.

Ministrs atzīmēja, ka pienākums ir rīkoties preventīvi, nacionālā drošība tiek garantēta arī caur tā saucamo “piesardzības principu”.

“Nevaram ļaut šim fenomenam attīstīties, tādēļ arī laikus reaģējam uz to,” sacīja Kozlovskis.

Ministrs norādīja, ka, ja šīs plūsmas progresēs kā Somijā, tad robeža būšot jāver ciet pilnībā, tāpat kā to izdarīja Somija, kura robežu vēl aizvien nav atvērusi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka tas ir pareizs lēmums, un Latvijai ir jāparāda, ka robežas ir stingras.

Valainis norādīja, ka vajadzības gadījumā viņš atbalstītu vēl stingrākus pasākumus uz robežas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka netiks noteikts konkrēts laiks, cik ilgi daļēji ierobežos trīs robežkontroles punktu darbību, lai tas neizskanētu publiski un atkal uz robežas nesāktos pulcēšanās.

Premjere uzsvēra, ka migrācijas instrumentācija uz Krievijas un Baltkrievijas robežas ir īpašs fenomens. Viņa norādīja, ka jautājumi par migrāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, kuras ir agresorvalstis, jāskata īpašā kārtībā.

Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbiniece Ieva Raubiško valdības sēdē pauda bažas, ka šis rīkojums apturēs patvēruma procedūru uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, ļoti lielā mērā ierobežos patvēruma iespējas uz Latvijas un Krievijas robežas.

Raubiško norādīja, ka 16.martā konstatētajā migrantu grupā pie robežas esot bijušas arī desmit sievietes no Āfrikas valstīm, kuras mēģinājušas pieteikties patvērumam.

Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.

“Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas,” pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.

“Līdz ar to ir būtiski Latvijai ievērot vienotu rīcību attiecībā uz robežkontroles organizēšanas efektivitāti uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju esošajās robežšķērsošanas vietās, pieļaujot, ka Krievija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku un var atkārtot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tas tika pielietots jau uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm,” pausts anotācijā.

IeM pauž, ka personu pulcēšanās pie robežšķērsošanas vietām ir vērā ņemams sabiedriskās drošības risks, kas būtiski ietekmē robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanu, jo pastāv vairāki izaicinājumi attiecībā uz nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu ne tikai caur robežšķērsošanas vietu, bet arī apejot to. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka vienlaicīga daudzu personu koncentrēšanās pirms Latvijas robežšķērsošanas vietām rada augstus riskus, kas var būt vērsti uz masu nekārtībām, ar mērķi apdraudēt robežšķērsošanas vietas režīmu, kas ir tiešs apdraudējums Latvijas iekšējai drošībai.

“Līdz ar to, ņemot vērā norādītos aspektus, ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus un pārskatīt robežkontroles organizēšanu robežšķērsošanas vietās, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus pasākumus, mazinot risku iestāšanos, proti, apzinot un mazinot riskus valsts robežas drošībai,” pauž IeM, anotācijā gan nesniedzot konkrētāku informāciju, piemēram, kā skaitliski audzis robežšķērsotāju skaits minētājos robežkontroles punktos pēdējās dienās.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) preses konferencē pēc valdības sēdē norādīja, ka šobrīd valsts rīkojas preventīvi, lai nepieļautu nelegālu migrantu iekļūšanu valstī. Viņš atgādināja, ka dažu gadu laikā robežsargi no nelegālas robežas šķērsošanas ir atturējuši aptuveni 30 000 migrantu. Uzraugot situāciju pēdējās nedēļas laikā, atbildīgie dienesti secināja, ka Baltkrievijas pusē pulcējas liels migrantu skaits, kuri varētu mēģināt šķērsot Latvijas austrumu robežu.

Viņš pieļāva, ka Baltkrievija varēja testēt Latvijas reakciju uz šādu provokāciju un tieši tāpēc bija jāpieņem stingri un strauji soļi, lai uzlabotu valsts noturību pret nelegālu iekļūšanu valstī.

Tāpat ministrs norāda, ka mainoties situācijai, ierobežojumi var būt gan atviegloti, gan arī pastiprināti, piemēram, slēdzot robežkontroles punktus pavisam.

Jau 2023.gada oktobrī Latvija apturēja Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Savukārt 2024.gada februārī tika pieņemts lēmums par robežšķērsošanas vietas “Silene” darbības apturēšanu jeb neatjaunošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Minētie Ministru kabineta rīkojumi tika pieņemti, ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.