Priekšlikumi paredz būtiski pārstrādāt likuma pantu par iesaistīto institūciju kompetenci, skaidri nosakot Ministru kabineta, ministru un ministriju pienākumus projekta vadībā, finansējuma piesaistē, starptautiskajā sadarbībā, nekustamo īpašumu jautājumu risināšanā, elektroapgādes infrastruktūras nodrošināšanā, militārās mobilitātes koordinēšanā un būvniecības procesā.

Deputāti norāda, ka līdzšinējais regulējums bija pārāk vispārīgs un radīja lēmumu sadrumstalotību.

Tāpat ierosināts likumā nostiprināt principu, ka ar “Rail Baltica” saistītie dokumenti ir vispārpieejami, izņemot gadījumus, kad to pieejamību ierobežo valsts drošības vai komercnoslēpuma apsvērumi.

Deputāti atsaucas uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem par nepamatotu dokumentu slēpšanu iepriekšējā projekta īstenošanas posmā.

Papildu tam rosināts noteikt, ka Valsts kancelejai līdz 2026. gada 1. jūnijam jāveic visu “Rail Baltica” dokumentu pieejamības statusa audits un jānodrošina to publiskošana gadījumos, kad informācijas ierobežojums vairs nav pamatots.

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz, ka Finanšu ministrija projekta īstenošanai sniedz atbalstu Satiksmes ministrijai valsts budžeta finansējuma, ES politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu piesaistei, kā arī citu finansēšanas instrumentu piesaistei.

Savukārt Ārlietu ministrijai jānodrošina atbalsts starpvalstu un starpvaldību līgumu slēgšanā.

Tieslietu ministrijai atbilstoši kompetencei būs jānodrošina konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu reģistrācijas procesu.

Klimata un enerģētikas ministrijai jānodrošina atbalsts projekta īstenošanai nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras ierīkošanas jautājumos, kā arī klimata un enerģētikas projektu plānošanā, vērtēšanā un ieviešanā.

Aizsardzības ministrijai projekta īstenošanai jānodrošina atbalsts valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai jānodrošina atbalsts dabas aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumos.

Ekonomikas ministrijai jānodrošina atbalsts būvniecības jautājumos projekta īstenošanai.

“Rail Baltica” projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada novembrī.

Kā skaidro Satiksmes ministrija, nepieciešams aktualizēt lēmumus attiecībā uz projekta tvērumu un pārvaldību.

TEN-T regula un Eiropas Komisijas īstenošanas lēmums paredz “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim.

Ministru kabineta lēmumā par projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts “Rail Baltica” trases savienojums ar Rīgu.

Tādējādi likumprojekts precizē, ka projekta pirmajā posmā ir jānodrošina funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu.

Otrajā posmā jānodrošina atlikušā projekta tvēruma Latvijā īstenošana.

Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, projekta īstenošana notiks atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka dzelzceļa infrastruktūra nodrošina duālu pielietojamību – gan civilo pārvadājumu nodrošināšanai, gan militārpersonu un militāro kravu pārvadājumiem.

Likumā plānots noteikt, ka projektu iespējams finansēt ne tikai no ES finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem.

Tostarp paredzēta iespēja izmantot finanšu institūciju aizdevumus, pašvaldību budžeta līdzekļus, privātus finansēšanas avotus, ziedojumus un dāvinājumus.

Satiksmes ministrija skaidro, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai šī ietekme tiek kompensēta.

Likumprojekts arī paredz nostiprināt, ka projekta laikā izbūvētā dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.

Gadījumos, kad projekta līdzekļi tiek izmantoti būvju vai inženierkomunikāciju izbūvei privātpersonām piederošos īpašumos, īpašumtiesības uz šiem objektiem reģistrējamas attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam.

Savukārt gadījumos, kad projekta īstenošanai nepieciešams pārbūvēt vai pārvietot citam īpašniekam piederošās būves, lai nodrošinātu to funkcionālu stāvokli, drīkst veikt ieguldījumus citas personas nekustamajā īpašumā.

“Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir nacionālo interešu objekts.

Informācija par infrastruktūras un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mājaslapā “www.tapis.gov.lv”.

Publiskas apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja izteikt viedokli par paredzēto būvniecības ieceri.

Satiksmes ministrijas ieskatā papildu nosacījumi var kavēt un apgrūtināt būvniecības realizāciju.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību netiek rīkota publiskā apspriešana.

Izmaiņas paredz arī, ka vides procedūras saistībā ar plānoto infrastruktūras izbūvi var veikt vienlaikus ar projektēšanas darbiem.

Atbilstoši “RB Rail” informācijai projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro.

No tiem Latvijā izmaksas varētu sasniegt 5,5 miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas Baltijā atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.

Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu līdz 240 kilometriem stundā.