Tas paredzētu pašreizējo sodu papildināt ar iespēju noteikt brīvības atņemšanu, tajā skaitā īslaicīgi, vai probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu, aģentūru LETA informēja politiķis.

“Jebkurš transportlīdzekļa vadītājs, kurš sēžas pie transportlīdzekļa stūres alkohola ietekmē, ir drauds sabiedrībai. Šāda rīcība apdraud gan pašu transportlīdzekļa vadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus,” uzsver partijas “Republika” valdes loceklis.

Ģirģens norāda, ka 2021.gadā rosināja noteikt citus ierobežojumus transportlīdzekļu vadītājiem, lai “izskaustu vēlmi” sēsties pie stūres dzērumā – samazināt atļauto alkohola daudzumu transportlīdzekļa vadīšanai līdz nullei vai 0,2 promilēm – kas gan netika atbalstīts.

Par kriminālatbildības ieviešanu par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē tika runāts pagājušā gadā, tomēr konkrēti lēmumi netika pieņemti, pauž deputāts. Ģirģens cer, ka viņa piedāvātie likuma grozījumi panāks ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos.

Politiķis norāda, ka 2020.gadā tika reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājs atradies alkohola reibumā, kas ir pieaugums, salīdzinot ar 663 šādiem negadījumiem 2019.gadā.

2020.gadā pieķerti 3527 dzērājšoferi, ko Ģirģens vērtē kā “graujošus” datus un norāda, ka kopējais skaits esot daudzreiz lielāks, vien tie nav pieķerti.

Lai sasniegtu valstī izvirzīto mērķi par drošu ceļu satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešams, lai transportlīdzekļu vadītājiem “pat neienāktu prātā” sēsties pie transportlīdzekļa alkoholisko dzērienu reibuma stāvoklī, piedāvātās izmaiņas likumā pamato politiķis.

Kā ziņots, 9.janvārī Pļavniekos automašīnas “Mercedes-Benz” vadītājs uz regulējamas gājēju pārejas uzbrauc trīs gājējām – divām pieaugušām sievietēm un astoņas gadus vecai meitenei. Vissmagākās traumas guva meitene, kura pēc negadījuma slimnīcā nomira.