Ceturtdien Dombrava Helsinkos piedalījās Baltijas jūras drošības ministru grupas sanāksmē, kur kopā ar reģiona valstu kolēģiem diskutēja par hibrīdapdraudējumiem, dronu radītajiem drošības riskiem un Eiropas Savienības rīcību to novēršanai.

Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka pieaugošā dronu aktivitāte pie Eiropas Savienības austrumu robežas, gaisa telpā un kritiskās infrastruktūras tuvumā rada reālus drošības izaicinājumus, kas prasa ātru un koordinētu rīcību.

Ministrs norādīja, ka pretdronu spēju attīstīšana ir viena no steidzamākajām drošības prioritātēm gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Lai efektīvi reaģētu uz gaisa telpas pārkāpumiem un citiem ar droniem saistītiem apdraudējumiem, nepieciešams veidot mobilas pretdronu vienības, kas spēj operatīvi identificēt, izsekot un neitralizēt draudus.

Vienlaikus būtiski stiprināt sadarbību starp civilajām un militārajām institūcijām, kā arī uzlabot koordināciju starp kaimiņvalstīm, viņš norādīja.

“Sabiedrībai ir jābūt informētai par draudiem, ko rada Krievija. Drošības jomā nedrīkst gaidīt krīzi un tad rīkoties, bet jāgatavojas jau tagad. Baltijas jūras reģionā ir nepieciešams attīstīt vienotu agrīnās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu sadarbību starp valstu dienestiem, bruņotajiem spēkiem un sabiedrību. Šajā jomā īpaši vērtīga ir Ukrainas pieredze, kas iegūta reālos kara apstākļos,” norādīja Dombrava.

Ministrs atzinis, ka pretdronu sistēmu trūkums Latvijā un kopumā Eiropā ir jānovērš, jo tas rada nopietnus drošības riskus.

Viņš domā, ka ir jāveido mobilas pretdronu vienības, kuras spēj ātri un efektīvi reaģēt uz gaisa apdraudējumu un nepieciešamības gadījumā neitralizēt.

Tāpat būtu jāuzlabo reģionālā koordinācija starp kaimiņvalstīm un jāstiprina sadarbība starp civilo un militāro nozari, skaidroja ministrs.

Diskusijās Dombrava aicināja stiprināt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, veidojot vienotu situācijas izpratni par dronu radītajiem draudiem, attīstot kopīgus rīcības algoritmus, veicinot savietojamus risinājumus robežu drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā, kā arī nodrošinot reāllaika informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām institūcijām.

Ministrs uzsvēra, ka tikai cieša reģionālā sadarbība ļaus efektīvi reaģēt uz pārrobežu apdraudējumiem.

Tāpat sanāksmē akcentēta nepieciešamība stiprināt pretdronu spējas, pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas un izmantot Ukrainas praktisko pieredzi cīņā pret dronu radītajiem apdraudējumiem.

Iekšlietu ministrs arī norādīja, ka Eiropas Savienības finansējumam drošības jomā jāatbilst faktiskajam apdraudējuma līmenim.

Valstis, kurām ir kopīga robeža ar agresorvalstīm, ik dienu saskaras ar paaugstinātiem drošības riskiem, tādēļ nākamajos Eiropas Savienības finansēšanas instrumentos jāparedz mērķēts atbalsts robežu drošībai, pretdronu spēju stiprināšanai un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Sanāksmē piedalījās Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas iekšlietu ministri vai viņu pārstāvji. Sanāksmi vadīja Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena.