Komisija trešdien Saeimas komisiju atvērto durvju dienā sprieda par vienotas izpratnes stiprināšanu dzīvnieku labturības jautājumos.

Vilsone sēdē norādīja, ka viņai ir nācies skaidrot pašvaldības policistiem, kādas ir klaiņojošu kaķu tiesības, ko nozīmē sterilizēt un kāpēc jāsterilizē gan runči, gan kaķenes.

Tāpat policistiem bieži esot bail pieiet pie suņiem un nolasīt čipu, viņi daudzās jomās neesot apmācīti, tostarp jautājumos par klaiņojošiem dzīvniekiem, kā arī meža dzīvniekiem.

Vilsone uzsvēra, ka ir jādomā par pašvaldības policistu apmācību.

Viņa pauda biedrības gatavību izstrādāt izglītojošus bukletus par biežāk sastopamajiem gadījumiem, nepieciešamo rīcību un dzīvnieku tiesībām.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve savukārt norādīja, ka pašvaldības policiju pašvaldībām kā obligātu funkciju uzlika bez finanšu līdzekļiem.

Viņa norādīja, ka katra pašvaldība policiju finansē tādā apjomā, kādā var, un attiecīgi tādā apjomā policija var pildīt savas funkcijas.

Viņa atzīmēja, ka pašvaldību policistiem ir prasība pēc vidējās izglītības un tikai trijās pašvaldībās esot prasīta pirmā līmeņa augstākā izglītība.

Turklāt pašvaldības policistiem alga esot, sākot no 4,52 eiro stundā.

“Tagad padomājiet, ko var prasīt, kādas zināšanas objektīvi var prasīt no pašvaldības policijas, kurai ir jāpilda funkcijas ne tikai dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, bet ļoti, ļoti plašā spektrā,” teica LPS pārstāve.

Viņa norādīja, ka pašvaldības policijai nav nevienas jumta organizācijas, kas rūpētos par policistu apmācību.

Reizē viņa norādīja, ka šobrīd ir saņemts apliecinājums no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) par apmācībām saistībā ar to, ka pašvaldības policijai būs jāpārņem lielākas funkcijas dzīvnieku labturības kontrolē, un tiek strādāts pie Ministru kabineta noteikumiem, kā šīs funkcijas sadalīt ar PVD.

“Šādas apmācības ir vajadzīgas regulāri, nevis vienreizēji,” uzsvēra LPS pārstāve, norādot, ka esot nepieciešami arī vienoti rīcības algoritmi par to, kā katrā konkrētā jautājumā rīkoties.