Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, iesniedzēja sūdzībā apgalvoja, ka kriminālprocesa, kurā viņa bija atzīta par cietušo, ilgums – septiņi gadi – pārkāpis viņas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Kriminālprocesa laikā iesniedzēja pieprasīja kompensāciju par noziedzīga nodarījuma rezultātā radītajiem mantiskajiem zaudējumiem.

ECT atgādināja, ka konvencija neparedz tiesības prasīt trešo personu kriminālvajāšanu vai sodīšanu kā patstāvīgas tiesības, un norādīja, ka kriminālprocesa, par kura ilgumu iesniedzēja sūdzējās, pamatā nebija pret viņu izvirzītā apsūdzība.

Iesniedzēja šajā kriminālprocesā bija iesaistījusies kā civilprasītāja, lai pieprasītu kompensāciju par viņai radīto kaitējumu.

Tādēļ tiesa secināja, ka konvencijas punkts par tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu krimināltiesiskajā aspektā šajā lietā nav piemērojams.

Vērtējot konvencijas iespējamos pārkāpumus civiltiesiskajā aspektā, ECT skaidroja, ka konvencijas punkts var būt piemērojams arī kriminālprocesā, ja persona pierāda, ka īstenotā kriminālvajāšana ir neatdalāma no šīs personas iespējām celt civilprasību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja normatīvais regulējums nodrošina personai efektīvu iespēju celt civilprasību neatkarīgi no kriminālprocesa iznākuma, konvencija vairs nav piemērojama, pat ja persona bija iesniegusi civilprasību kriminālprocesā.

Konkrētajā lietā ECT norādīja, ka iesniedzēja savas civilās tiesības izvēlējās īstenot atsevišķā civilprocesā, kurā nacionālā tiesa apmierināja viņas prasību par parāda piedziņu, piešķirot viņai to pašu summu, kuru viņa bija lūgusi kriminālprocesa laikā kā kompensāciju par viņai nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem.

Nacionālās tiesas, noraidot iesniedzējas kompensācijas prasību kriminālprocesā, norādīja, ka jautājums par mantisko zaudējumu atlīdzību jau ir izšķirts civillietā un ka tām nav pamata to skatīt atkārtoti.

Ņemot vērā, ka iesniedzējas prasību par parāda piedziņu izskatīja un apmierināja civilprocesā, ECT atzina, ka kriminālprocess vairs nebija vērsts uz iesniedzējas kompensācijas apmēra noteikšanu.

Tādējādi ECT secināja, ka iesniedzējas sūdzība neietilpst konvencijas materiāltiesiskajā tvērumā, un to noraidīja.

Kriminālprocess par iespējamu piesavināšanos lielā apmērā sākts 2011. gada 18. aprīlī.

Iesniedzēja par cietušo atzīta 2011. gada 16. jūnijā un iesniegusi pieteikumu par kaitējuma kompensāciju.

2014. gada 28. janvārī viņa vērsusies tiesā ar atsevišķu civilprasību par parāda piedziņu. 2014. gada 26. septembrī Cēsu pilsētas tiesa to apmierinājusi.

Kriminālprocess noslēdzies 2018. gada 29. martā.

Tiesā iesniedzēja vērsusies 2018. gada 13. augustā.