Strasbūrā trešdien Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere piedalījās Eiropas Padomes neformālajā tieslietu ministru sanāksmē, kurā dalībvalstis vienojās izstrādāt kopīgu politiku Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanai migrācijas kontekstā.

Divdesmit septiņas valstis, tostarp Latvija, kopīgā nostājā pauda nepieciešamību stiprināt valstu spēju reaģēt uz migrācijas instrumentalizāciju, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un smagu noziegumu izdarījušu ārvalstnieku izraidīšanu, vienlaikus nodrošinot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību.

Latvijas tieslietu ministre, uzrunājot dalībvalstu pārstāvjus, norādīja, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas labi ilustrē mūsdienu migrācijas izaicinājumus. Viņa atzīmēja, ka Latvija vairāk nekā četrus gadus saskaras ar nelegālās migrācijas instrumentalizāciju.

Lībiņa-Egnere akcentēja, ka naidīgi režīmi izmanto migrācijas plūsmas, lai destabilizētu demokrātijas un ietekmētu drošību. Viņa uzsvēra, ka migrācijas mērogs, sarežģītība un stratēģiskās manipulācijas, ar ko Latvija un Eiropa saskaras, prasa vienotu reakciju.

“Valstīm ir jāspēj aizsargāt savas robežas un iedzīvotājus, vienlaikus aizsargājot vērtības, uz kurām balstās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēma,” pauda Latvijas tieslietu ministre.

Viņa norādīja, ka migrācijas izmantošana spiediena radīšanai uz Eiropas Savienības ārējām robežām prasa plašāku un atklātāku dialogu Eiropas Padomē.

Ministres ieskatā, lai rastu risinājumus, kas ir gan efektīvi, gan atbilstoši Eiropas cilvēktiesību standartiem, vajadzīga saruna, kas balstīta faktos un skaidrā izpratnē par konvencijas sistēmu.

“Tikai ar godīgu dialogu un cieņu pret Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību mēs spēsim saglabāt līdzsvaru starp valstu pienākumu nodrošināt drošību un mūsu kopīgo atbildību aizsargāt cilvēktiesības,” uzsvēra Lībiņa-Egnere.

Sanāksmes laikā Latvija kopā ar Dāniju, Itāliju, Albāniju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Somiju, Ungāriju, Islandi, Īriju, Lietuvu, Maltu, Melnkalni, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Rumāniju, Sanmarīno, Serbiju, Slovākiju, Zviedriju, Ukrainu un Lielbritāniju pauda kopīgu nostāju.

Valstis uzsvēra, ka mūsdienu migrācijas radītie riski ievērojami pārsniedz to mērogu un raksturu, kāds pastāvēja laikā, kad tika izstrādāta Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Tāpat valstis norādīja, ka konvencijas sistēmai jāspēj piedāvāt risinājumus šodienas situācijā, kur migrācijas plūsmas tiek izmantotas kā instruments spiediena radīšanai uz demokrātijām un valstu robežām.

Valstis vienojās, ka konvencijas sistēmai jāspēj nodrošināt līdzsvaru starp indivīda tiesību aizsardzību un valstu pienākumu nodrošināt iedzīvotāju drošību.

Šajā kontekstā tika akcentēti tādi principi kā subsidiaritāte, kas paredz, ka par cilvēktiesību nodrošināšanu primāri atbildīga ir katra valsts, proporcionalitāte, valstu rīcības brīvība un mehānismi, kas ļauj tiesām ņemt vērā mūsdienu migrācijas procesus un ar tiem saistītos riskus.

Latvijas tieslietu ministre atbalstīja Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Alēna Bersē priekšlikumu sagatavot politisku deklarāciju par migrācijas un konvencijas sistēmas izaicinājumiem, ko plānots skatīt 2026. gada maijā Kišiņevā, Moldovā.

Viņa uzsvēra, ka deklarācija būtu solis ceļā uz risinājumiem, kas stiprina valstu spēju aizsargāt sabiedrības drošību, vienlaikus pilnībā respektējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību un konvencijas principus.