Šāda aktivitāte bijusi, apkopojot rezultātus par 980 no 999 vēlēšanu iecirkņiem. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, savukārt Amerikā balsošana vēl turpinās.

Sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 385 035 vēlētāji jeb 24,98% no kopējā balsstiesīgo skaita, bet atrašanās vietā – 6494 jeb 0,42% balsstiesīgo.

Trīs iepriekšējās balsošanas dienās Latvijā EP vēlēšanās nobalsoja 128 936 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem.

Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gadā, nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014. gada EP vēlēšanās – 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.

Jau vēstīts, ka kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem bija tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. EP vēlēšanās balsot varēja no pulksten 8 līdz 20.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte aģentūrai LETA sacīja, ka

EP vēlēšanas aizvadītas bez būtiskiem starpgadījumiem.

Viņa norādīja, ka dažviet problēmas bija ar pasu un eID karšu jeb personas apliecību skenēšanu, bet tās tikušas atrisinātas.

Vēlēšanu iecirkņu darbinieki iepriekš instruēti, ka līdz ar personas dokumenta skenēšanu tik pat svarīgi ir pārliecināties par to, ka dokuments atbilst tā uzrādītājam.

Attiecībā uz problēmām ar CVK mājaslapu vēlēšanu komisija nākotnē vērtēs iespējamos risinājumus šādu problēmu novēršanai, atzīmēja Saulīte.

Par gadījumu Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kuru balsotājai izsniegta neapzīmogota aploksne, Saulīte pastāstīja, ka situācijas skaidrošanā iesaistīti arī atbildīgie dienesti.

Ja izrādītos, ka šajā iecirknī vēlēšanu urnā iemestas aploksnes bez zīmoga, tas tiktu vērtēts vēlēšanu komisijas sēdē, skaidroja Saulīte. Ja tas tiktu atzīts par neuzmanību, nevis ļaunprātību, CVK lemtu par attiecīgās balss vai balsu ieskaitīšanu.

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) ir atrisinājusi arī problēmas ar informācijas pārnesi no tiešssaistes vēlētāju reģistra uz CVK mājaslapu, šovakar pēc iecirkņu slēgšanas skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Problēmas ar datu atspoguļošanu radīja neatbilstoša informācijas pārnese no tiešsaistes vēlētāju reģistra uz CVK mājaslapu, skaidroja Saulīte, norādot, ka problēma bija CVK mājaslapā.

CVK vadītājas ieskatā problēmu novēršana nav prasījusi ilgu laiku un tagad informācija ir pieejama.

LETA jau vēstīja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapu sestdienas pēcpusdienā bija piemeklējušas tehniskas problēmas, tajā tika norādīts lielāks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojušo skaits nekā ir patiesībā.

CVK pārstāvis Andrejs Vaivars norādīja, ka kļūda ir nevis balsu apkopošanā, bet gan nobalsojušo skaita atspoguļošanā mājaslapā.

CVK pārstāvis papildināja, ka, importējot EP aktivitātes datus uz elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistra un Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu “www.cvk.lv”, notika datu pārneses kļūda, kā rezultātā mājaslapā atspoguļotie aktivitātes dati bija redzami lielāki, nekā tie realitātē bija elektroniskās tiešsaistēs vēlētāju reģistrā.

Konstatējot šo datu neatbilstību, CVK atbildīgie darbinieki uzsāka kļūmes novēršanu.

CVK atzīmēja, ka kopumā no diviem iecirkņiem – Rīgā un Saulkrastos -, ir saņemtas ziņas, ka bija nepieciešams piegādāt papildu aploksnes un vēlēšanu zīmes, jo ir novērota ļoti liela aktivitāte.

Savukārt iepriekš CVK ziņoja, ka tika konstatēts atsevišķs gadījums Rīgas centra humanitārajā vidusskolā saistībā ar vēlēšanu aploksnes izsniegšanu bez zīmoga.

Liepājā atsevišķi iedzīvotāji mēģinājuši nobalsot ar nederīgiem dokumentiem, aģentūrai LETA pauda Liepājas valstspilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Benita Šēniņa.

Tāpat viņa sacīja, ka vienā no Liepājas rietumkrasta iecirkņiem vēlētājs atstājis pasi.

Citas ziņas no vēlēšanu iecirkņiem CVK nav saņēmis un viss notika mierīgi.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās līdz sestdienas pulksten 16 aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, bet mazākā aktivitāte novērojama Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Vidzemē līdz pulksten 16, iekļaujot iepriekšējās dienās nodotās balsis, ir nobalsojuši kopumā 35,06% balsstiesīgo, kamēr Latgalē – 20,2% vēlētāju.

Rīgā līdz pulksten 16, kopā ar iepriekšējā balsošanā nodotajām balsīm, nobalsojuši 116 993 vēlētāji jeb 20,29%, Kurzemē – 30,76%, bet Zemgalē – 30,4% vēlētāju.

Visaktīvākie balsotāji bijuši Saulkrastu novadā, kur līdz plkst.16 nobalsojuši 4510 vēlētāji jeb 56,95%. Tāpat augsta aktivitāte bijusi citur Pierīgā – Ādažu novadā 43,3%, Mārupes novadā 40,31%, Ķekavas novadā 39,57%.

Savukārt viszemākā iedzīvotāju aktivitāte līdz plkst.16 bijusi Rēzeknes novadā, kur kopā ar iepriekšējo balsošanu, vēlēt devušies 3860 pilsoņi jeb 16,42%. 

Tāpat zema aktivitāte bijusi Daugavpilī, kur nobalsojuši 9139 vēlētāji jeb 16,82%, Augšdaugavas novadā, kur balsojuši 18,96%, un Ludzas novadā – 19,19%.

Noslēdzoties EP vēlēšanām, Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis mēģinājumus prettiesiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā, un dienesta vērtējumā vēlēšanas aizvadītas mierīgi, aģentūru LETA informēja VDD.

Valsts drošības dienests (VDD) priekšvēlēšanu periodā un līdz vēlēšanu dienas pulksten 16 ir konstatējis aptuveni 30 tā dēvētos signālus par iespējamiem pārkāpumiem,

aģentūru LETA informēja VDD.

Lielākajā daļā šo gadījumu VDD ir konstatējis nebūtiskus noteiktās vēlēšanu kārtības pārkāpumus, kas nekavējoties sadarbībā ar velēšanu iecirkņu komisijām tikuši novērsti.

VDD rīcībā šo vēlēšanu laikā nav nonākusi informācija par vēlētāju brīvas izvēles iespējamas prettiesiskas ietekmēšanas gadījumiem.

Vienlaikus nav izslēdzams, ka informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem EP vēlēšanu laikā VDD turpinās iegūt arī pēc vēlēšanām.

VDD saņēmis arī vairākus signālus, kuru pārbaude ir citu institūciju kompetencē. Iegūto informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem dienests ir sniedzis par to izvērtēšanu atbildīgajām institūcijām.

Tāpat līdz šim VDD nav uzsācis kriminālprocesus par iespējamām prettiesiskām darbībām saistībā ar vēlēšanām Latvijā.

VDD arī nav konstatējis agresorvalsts Krievijas vai citu valstu tiešus mēģinājumus prettiesiski iejaukties EP vēlēšanu norisē un ietekmēt to rezultātus Latvijā.

VDD pateicas iedzīvotājiem, kuri dienestam snieguši informāciju par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu laikā.

Tikmēr

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlēšanu dienā saņēma 19 signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.

KNAB pēc informācijas pārbaudīšanas un iestādes veiktā monitoringa nav konstatējis iespējamus aģitācijas pārkāpumus, aģentūru LETA informēja birojā.

KNAB gan vēlēšanu dienu, gan dienu pirms tās, kad spēkā ir īpaši stingri aģitācijas ierobežojumi, vērtē kā ļoti mierīgas.

KNAB nav konstatējis iespējamus pārkāpumus, taču turpinās veikt padziļinātas pārbaudes par diviem gadījumiem, kad iedzīvotājiem elektroniskajos sakaru tīklos izplatīta aģitāciju saturoša informācija.

Iedzīvotāji visbiežāk vērsuši KNAB uzmanību uz aģitāciju saturošiem ierakstiem sociālajos tīklos, kas saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu nav aizliegts.

KNAB nav konstatējis gadījumus, kad aģitācijas veicēji būtu veikuši apmaksu par ierakstu popularizēšanu sociālajos tīklos, kas tā sauktās klusuma dienās ir aizliegta.

KNAB ieskatā, zemais saņemto iespējamo pārkāpumu signālu skaits cita starpā saistāms ar veiktajām prevencijas aktivitātēm.

KNAB jau pirms priekšvēlēšanu aģitācijas sākuma uzsāka politisko partiju un citu aģitācijā iesaistīto pušu izglītošanu, rīkojot vebinārus, kā arī sniedzot telefoniskas un rakstveida konsultācijas par priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumiem.

Kurzemē kādā iecirknī iereibusi persona uzvedusies huligāniski un par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process,

aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Kopumā VP sestdien reģistrējusi 20 notikumus par iespējamiem aģitācijas noteikumu vai sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.

Policijai pārbaudot saņemto informāciju, lielākajā daļā gadījumu tā neapstiprinājās, tomēr dažus pārkāpumus policisti konstatēja.

Par sabiedriskās kārtības traucēšanu policija sākusi divus administratīvā pārkāpumu procesus un aizturēja nekārtību cēlājus – viens gadījums Kurzemē un otrs Rīgā.

EP vēlēšanu laiks Latvijas kibertelpā aizritējis bez starpgadījumiem, aģentūrai LETA sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš norādīja, ka pastiprināta kibertelpas uzraudzība notikusi visu nedēļu, tostarp uzmanība pievērsta ne tikai vēlēšanu sistēmas, bet arī vēlēšanu procesā iesaistīto organizāciju drošībai.

Lai arī Krievijas atbalstītāju “Telegram” kontos esot bijuši aicinājumi traucēt vēlēšanu procesu gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs, šie mudinājumi nav nesuši panākumus,

uzsvēra Teivāns.