“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šo var saukt par pārspīlētu baiļu gadu Latvijas un pasaules ekonomikā.

Piemēram, marta sākumā neviens nevarēja iztēloties, ka pie tik ilgstošas Hormuza šauruma slēgšanas vidējā naftas cena šogad būs tik zema, kā to veido jau notikušais apvienojumā ar tuvākās nākotnes cenu līkni, ko zīmē tirgus darījumi.

“Ģeopolitika kā risku faktors turpina atkāpties. To apstiprina rūpniecības nozares aptaujas, kuru jaunākie, jūnija dati rāda zemāko nenoteiktības līmeni gada laikā. Protams, viss kas jau vēl var notikt,” pauž Strautiņš.

Vienlaikus ekonomists vērš uzmanību, ka pastiprinās citas bažas – par mākslīgā intelekta (MI) burbuļa plīšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu līmenis rada jautājumus, bet to investīciju plāni ir grūti savienojami ar patērētāju vēlmi maksāt par MI modeļu izmantošanu, kā arī ASV un citu valstu enerģētiķu spēju nodrošināt datu centrus.

Ekonomista vērtējumā tehnoloģiju investīciju buma apraušanās var ietekmēt pasaules un arī Latvijas rūpniecību, jo viena no straujākajām ražošanas nozarēm pēdējā laikā bijusi elektrotehnika, kurā divi lieli uzņēmumi specializējas ēku un ražošanas sistēmu automatizācijas iekārtu piegādē.

Taču, ja daudz piesauktā “burbuļa plīšana” tiešām notiks, Latvijas ražotāji kopumā var būt diezgan mierīgi, uzskata Strautiņš.

“Mūsu līdzdalība ballītē nav ļoti entuziastiska, bet šāda notikuma pazeminošā ietekme uz procentu likmēm palīdzēs ar celtniecību saistītajām ražotnēm, tādu mums ir daudz vairāk,” skaidro Strautiņš.

Ekonomista vērtējumā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie maija dati vēsta, ka ražošanā lietas kopumā virzās uz pareizo pusi.

Apstrādes rūpniecības izlaide bija par 6,1% lielāka nekā pirms gada.

Strautiņš atzīmē, ka ir attaisnojies iepriekš “Luminor Bank” izteiktais minējums, ka vājuma brīdis gadu mijā izrādīsies pārejošs.

Strautiņš pieļauj, ka to tiešām varēja ietekmēt celtniecība un laika apstākļi reģionā – jaunākajos datos strauji uzlabojas vairāku ar būvniecību saistīto nozaru sniegums – jo īpaši kokrūpniecībā (pieaugums par 7,8%), bet arī mēbeļu (par 13,2%), plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanā, metālizstrādājumos.

Kāds cits uzlabojums ir saistīts ar globālajiem procesiem, norāda Strautiņš.

Straujāk augošā starp vidēja lieluma nozarēm maijā bija elektronika (par 30,1%), kura beidzot ir izgājusi no produktu pasūtījumu, krājumu un ražošanas apjomu viļņošanās perioda, kas sākās nu jau vairāk nekā pirms sešiem gadiem līdz ar pandēmiju.

Pēc Strautiņa domām, apvienojumā ar augošajiem pasūtījumiem no aizsardzības jomas ir labvēlīgi priekšnosacījumi elektronikas attīstībai vismaz tuvāko trīs gadu laikā.

Strautiņa vērtējumā maijā ir bijis ievērojams tekstilizstrādājumu ražošanas kāpums – 2,45 reizes mēneša un 2,43 reizes gada laikā.

Ekonomists norāda, ka tagad var minēt, vai tā bijusi kāda uzņēmuma varbūt daļēja “pārkvalificēšana” uz šo nozari vai kas cits.

Ir ziņots, ka Augšdaugavas novada industriālajā parkā “Altop” sācis nomāt telpas Daugavpils virvju ražotājs “Magistr”, bet ekonomists netic, ka tas varēja izraisīt šādu visas nozares lēcienu.

Pēc daudzu gadu stagnācijas tekstilrūpniecība gada pirmajos piecos mēnešos augusi par 29,4%.

Taču nozaru svara kategoriju dēļ galvenais ražošanas spēka avots jau apmēram gadu, kopš pērnā gada vidus, ir ar metāliem saistītās nozares, kurām iet dažādi, bet divas lielākās ir jau minētā elektronika, kā arī metālapstrāde, kas maijā saražoja par 19,6% vairāk nekā pirms gada.

Strautiņš patur spēkā gada sākumā izteikto prognozi par apstrādes rūpniecību kopumā – šogad ražošanas kāpums būs līdzīgs pērn sasniegtajiem 5,5%, bet, visticamāk, nedaudz lēnāks.

Savukārt bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis uzskata, ka, neraugoties uz ģeopolitisko nenoteiktību un svārstībām pasaules ekonomikā, Latvijas rūpniecība šogad demonstrē noturīgu izaugsmi.

CSP dati liecina, ka pēc kalendāri koriģētajiem, salīdzināmās cenās datiem pirmajos piecos mēnešos rūpnieciskā ražošana kopumā pieaugusi par 8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, apliecinot ražotāju spēju pielāgoties sarežģītajai ārējai videi.

Īpaši pozitīvi Purgaiļa ieskatā vērtējams apstrādes rūpniecības sniegums – ražošanas apjomi gada pirmajos piecos mēnešos auguši par 3,5%.

Savukārt nozīmīgu ieguldījumu kopējā izaugsmē devusi elektroenerģijas un gāzes apgāde, kuras apjomi pieauguši par 32,7%.

No apstrādes rūpniecības nozarēm īpaši izceļas tekstilizstrādājumu ražošana, kur apjomi piecu mēnešu laikā palielinājušies par 29%, salīdzinot ar 2025. gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Tomēr Latvijas ekonomikai vēl būtiskāks signāls ir eksporta nozarēs vērojamā izaugsme, uzsver Purgailis.

Proti, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā piecu mēnešu pieaugums pagaidām ir neliels – 0,2%, taču maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju kāpums jau sasniedza 7,8%, kas varētu liecināt par pakāpenisku aktivitātes atjaunošanos vienā no Latvijas svarīgākajām eksporta nozarēm.

Tāpat, salīdzinot ar 2025. gada pieciem mēnešiem, šogad stabilu izaugsmi uzrāda nozīmīgie sektori – gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, pieaugot par 18,9%, ķīmisko vielu un ķīmiskās produkcijas ražošana ar 13,2% pieaugumu, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana ar 13,9% pieaugumu.

Tikmēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē situācija joprojām saglabājas sarežģīta, atzīst ekonomists.

Lai gan maijā nozare uzrādīja 2,5% pieaugumu gada izteiksmē, piecu mēnešu periodā ražošanas apjomi joprojām bija par 18,6% zemāki nekā pirms gada.

Purgailis norāda, ka pozitīvo ainu apstiprina arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati.

Šā gada maijā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 10,9% lielāks nekā pirms gada.

Īpaši straujš pieaugums vērojams vietējā tirgū, kur apgrozījums audzis par 18,8%, taču arī eksports turpina palielināties, pieaugot par 6,8%.

Turklāt eksporta kāpums vērojams gan eirozonas tirgos, kur tas sasniedza 8%, gan ārpus eirozonas, kur pieaugums bija 5,6%.

Ņemot vērā, ka ražotāju cenu inflācija šajā periodā bijusi mēreni zema, Purgailis secina, ka izaugsmi lielā mērā nodrošina reāls ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugums, nevis cenu kāpums.

Ekonomists uzskata, ka tas ir signāls par Latvijas rūpniecības konkurētspēju un pieprasījuma atjaunošanos gan vietējā, gan eksporta tirgos.