Šajās vēlēšanās AS nevis izspieda kādu partiju no ierastās nišas, bet atņēma balsis visiem, sākot no “Nacionālās apvienības” (NA) līdz pat “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Progresīvajiem” (P), visvairāk “aplaupot” “Jauno vienotību” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī jaunās partijas, kas startēja ar skaļiem lozungiem, piemēram, “Mēs mainām noteikumus” un “Gobzema partija”.

Šāds partijas sniegums skaidrojams ar vēlētāju reakciju uz to valdību darbu, kas bijušas pēdējos desmit gadus – ar zemām ambīcijām, lēnu lēmumu pieņemšanu, orientētas uz kompromisiem un slikti komunicējošas par sevi.

Līdz ar to vēlētājos krājās neapmierinātība, vilšanās sajūta un vēlme pēc pārmaiņām, vērtēja Kažoka.

Ar to Latvijas politiskā vide esot īpaša, salīdzinot ar citām valstīm, jo vēlme pēc pārmaiņām nav saistīta ar notikumiem ekonomikā.

Pat ekonomikai augot, valdību vadošais spēks zaudējis vēlēšanās, kā tas bija 2018. gadā, kad ZZS ar valdības vadītāju Māri Kučinski cieta smagu sakāvi vēlēšanās.

Līdzīgs process šajās vēlēšanās novedis Kulbergu pie tik laba rezultāta.

Vistiešāk konkurējošās partijas viņam uzdāvinājušas tik lielus panākumus, skaidroja Kažoka, piebilstot, ka joprojām nesaprot, ko domāja ZZS un “Jaunā vienotība” (JV), apstiprinot Kulbergu par premjeru pirms vēlēšanām.

Jau tajā laikā esot bijis skaidrs, ka Kulbergs ir fenomens, ka sabiedrībā ir nobriedusi vēlme pēc pārmaiņām.

Un rezultāti, kas ir iespaidīgāki nekā varēja prognozēt, to apliecina, piebilda eksperte.

Kažoka uzskata, ka no citu partiju perspektīvas tas bija pašnāvniecisks solis “parakstīties” uz šādu valdību.

Viņasprāt, JV jābūt priecīgai, ka spējusi pārvarēt kaut 5% barjeru.

Kažoka piebilda, ka tas, vai AS spēs paveikt to, ko tā solījusi pirms vēlēšanām, nebūs tik daudz atkarīgs no koalīcijas partneriem, cik no tā, cik vienoti un vai komandas stilā AS spēs funkcionēt ar 42 mandātiem.

Viņa uzsvēra, ka šī vēlēšanu saraksta iekšējās attiecības būs daudz svarīgākas nekā politiskie partneri, jo pašlaik AS ir tik labas pozīcijas, ka tas var izvēlēties koalīcijas partnerus, piedāvāt tiem neizdevīgākus nosacījumus un tamlīdzīgi.

Jau vēstīts, ka 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis AS, bet ZZS nav spējusi pārvarēt 5% barjeru.

AS nākamajā parlamenta sasaukumā sagaidāmi 42 deputātu krēsli, LPV – 17 mandāti, SV/AJ – 15, NA – 10, “Progresīvajiem” – deviņi, bet JV – septiņi mandāti.

AS iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinoši partija “Latvijas ceļš” 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, “Vienotība” 2010. gadā 33 mandātus, bet “Saskaņa” 2011. gada ārkārtas vēlēšanās 31 mandātu.