Elektroenerģijas vidējā cena februārī Latvijā samazinājās par 34,3%
Elektroenerģijas vidējā cena februārī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 74,78 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 36% mazāk nekā janvārī un par 34,4% mazāk nekā 2023.gada februārī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
LETA
Elektroenerģijas cenas visās trīs Baltijas valstīs februārī samazinājās – Igaunijā elektroenerģijas cena bija 75,52 eiro par MWh, kas ir par 40% mazāk nekā janvārī, bet par 33,2% mazāk nekā 2023.gada februārī.
Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cena bija 74,78 eiro par MWh, kas ir par 36% mazāk salīdzinājumā ar janvāri, un par 34,8% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.
Februārī vērojams vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums arī visos pārējos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos – Somijā par 51% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet par 35,6% mazāk nekā gadu iepriekš un bija 51,58 eiro par MWh.
Zviedrijas ceturtajā elektroenerģijas cena bija 49, 25 eiro par MWh, kas ir par 34% mazāk nekā janvārī, bet par 46,3% mazāk nekā 2023.gada februārī.
Savukārt Polijā elektroenerģijas cena bija 75,95 eiro par MWh, kas ir par 19% mazāk nekā janvārī, bet par 44,5% mazāk nekā 2023.gada februārī.
Cenu samazinājumu galvenokārt veicināja siltāki laikapstākļi, kas sekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, zemāka gāzes cena un palu laika iestāšanās Latvijas upēs, kas veicināja lielāku elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās.
Salīdzinot importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir samazinājies par 18%, bet salīdzinājumā ar 2023.gada februāri, importētās elektroenerģijas apjoms Baltijā samazinājies par 19,3%.
Jau ziņots, ka 26.janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts “EstLink 2” elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 megavatiem (MW), tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina “Estlink 1”.
“Augstsprieguma tīkla” pārstāvji norāda, ka Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju.
Papildus tam, atslēgums nav ietekmējis “Nord Pool” biržas elektroenerģijas cenas un tās turpina būt stabilas. Patlaban tiek prognozēts, ka starpsavienojuma remonts varētu ilgt līdz 2024.gada augusta beigām.
