Lietuvā elektroenerģijas cena saruka par 19% – līdz 75,86 eiro par MWh, bet Igaunijā par 32% – līdz 43,93 eiro par MWh.

Eiropā karstuma un sausuma dēļ jūlijā elektroenerģijas cenas bija tikpat augstas kā ziemā. Pateicoties saules un vēja elektrostaciju ģenerācijai, Baltijas valstis izvairījās no cenu šoka. Jūlijā Baltijas valstīs vietēji saražotās elektroenerģijas daudzums sasniedza 83% no patēriņa, un lielāko daļu – 73% no saražotās elektroenerģijas – nodrošināja saules un vēja parki.

Lielais karstums Eiropā paaugstināja elektroenerģijas pieprasījumu gaisa kondicionētājiem un samazināja elektroenerģijas ģenerāciju hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Arī dabasgāzes elektrostacijas karstā laikā kļūst neefektīvākas. Skandināvijas valstīs sausā laika dēļ uzkrātā ūdens daudzums hidroelektrostaciju rezervuāros būtiski samazinājās zem ilggadēji vidējās atzīmes.

Tā kā Irānas karš ir ietekmējis dabasgāzes piegādes no Tuvajiem Austrumiem, dabasgāze Eiropā jūlijā bija divas reizes dārgāka nekā šogad ziemā, paaugstinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Augstā no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvara dēļ Baltijas reģions periodiski diennakts gaišajā laikā kļuva par elektroenerģijas eksportētāju, nogādājot elektroenerģiju uz Skandināvijas valstīm un Poliju, bet pārējā laikā importējot elektroenerģiju no šiem reģioniem. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas vidēji izlīdzinājās ar cenu līmeni Zviedrijas dienvidu daļā. Igaunijā cenu līmeni galvenokārt noteica situācija Somijā, kur cenas bija vēl zemākas un bija iespējams pilnvērtīgi izmantot plaša importa iespējas.

Kopējais elektroenerģijas imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm jūlijā pieauga par 7% salīdzinājumā ar jūniju, sasniedzot 736 gigavatstundas (GWh). Šo pieaugumu galvenokārt noteica importa kāpums no Somijas par 19,4% – līdz 552 GWh. Tikmēr imports no Polijas samazinājās par 17,9% – līdz 26 GWh, bet imports no Zviedrijas saruka par 18,6% – līdz 158 GWh.

AST atzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

Jau ziņots, ka AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 355,824 miljoni eiro, kas ir par 37,6% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 29% – līdz 29,252 miljoniem eiro. AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn pieauga par 72,7% un bija 266,008 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa palielinājās par 32,1% un bija 19,496 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. AST ir “Conexus” lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.