EM norāda, ka operatīvais degvielas cenu monitoringa rīks nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ik dienu atjaunotu informāciju par naftas un naftas produktu cenām starptautiskajās biržās, kā arī degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamiku Latvijā lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos.

Ministrijā atzīmē, ka rīks tapis, reaģējot uz būtiskajām cenu svārstībām, ko izraisījusi ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un naftas produktu cenu kāpums starptautiskajos tirgos.

Šādos apstākļos aktuāla, caurskatāma un regulāri atjaunota informācija ir būtiska gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, lai pieņemtu uz objektīvu informāciju balstītus lēmumus.

Operatīvais monitoringa rīks atspoguļo naftas un gāzeļļas cenu izmaiņas Eiropas biržās, kā arī degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamiku Latvijā. Dati tiek atjaunoti katru dienu, norāda EM.

Ministrijā skaidro, ka jaunais rīks papildina EM gatavotos regulāros degvielas cenu monitoringa pārskatus, kurus publicē divas reizes mēnesī un kas sniedz padziļinātu analīzi par naftas tirgus tendencēm un degvielas cenām Latvijā un Baltijā.

Šādu pārskatu gatavošanu EM nosaka valdības lēmums, kas paredz līdz 2026. gada 16. jūnijam regulāri informēt par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

EM atzīmē, ka operatīvā monitoringa rīka ieviešana ir daļa no valdības pasākumu kopuma, kas vērsts uz degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanu.

Degvielas cenu monitoringa pārskati un operatīvais rīks pieejami EM tīmekļvietnē.

Jau ziņots, ka valdība 14. aprīlī atbalstīja EM rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Par degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu tika iesniegti vairāki iebildumi.

Tos iesniedza Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Valsts kanceleja (VK), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

Vienlaikus KEM, Finanšu ministrija, VK, Konkurences padome un Tieslietu ministrija ir iesniegušas vairākus priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

Savukārt LDTA izpilddirektore Ieva Ligere norādījusi, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta EM izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei.

“Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma,” sacīja Ligere.

Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.

Tāpat ziņots, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai – no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.

Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.