Šādas sistēmas izveide un uzturēšana būtu jāīsteno, izmantojot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus un informāciju par personu ienākumiem, dzīvesvietu u.c.

Ja tiks ieviests paaugstināts koeficients mājokļa pabalsta aprēķināšanai, atsakoties no automātiskā maksājuma mājsaimniecībām, būtiski pieaugs pašvaldību sociālajos dienestos apkalpojamo personu skaits. Līdz ar to sociālo dienestu slodze pieaugšot katastrofāli, apdraudot citu sociālo dienestu funkciju izpildi, apgalvo LPS.

LPS norāda, ka mājokļa pabalsta piešķiršanai ir sarežģīta administrēšanas sistēma. Katrs pabalsts tiekot piešķirts, individuāli izvērtējot katras mājsaimniecības situāciju.

Tādēļ, ņemot vērā, ka piedāvātajam risinājumam par paaugstināta koeficienta piemērošana mājokļa pabalsta aprēķinam būs būtiska ietekme uz pašvaldību budžetu, esot nepieciešams noteikt, ka valsts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam nākamajā apkures sezonā ir 75% apmērā no faktiskajiem izdevumiem

LETA jau ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022. gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022. gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma – 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 – 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 – 25% apmērā.