Politiķis vērtē, ka aizvadīto gadu laikā Latvijai neesot izdevies pilnvērtīgi izmantot Eiropas Savienības (ES) centralizēti pārvaldīto finansējumu, jo kopumā Latvijas klātbūtne EK konkursos ir fragmentēta – ar nepietiekamu atbalstu projektu sagatavošanai, ar līdzfinansējuma pieejamības trūkumu, kā arī “bez ambīcijām” kļūt par vadošo partneri starptautiskos konsorcijos.

Tāpat Staķis uzsver, ka Latvijā ir salīdzinoši zema politiskā un institucionālā iesaiste ES darba kārtībā, nepietiekami aktīvi lobējot savas intereses.

Viņš atzīmē, ka galvenais jaunums ES daudzgadu budžeta piedāvājumā 2028. līdz 2034. gadam ir Eiropas Konkurētspējas fonds (ECF) ar kopējo finansējumu vairāk nekā 400 miljardu eiro apmērā.

EK iecere paredz vienā struktūrā apvienot 14 finansējuma instrumentus, ieviešot vienotu noteikumu kopumu un vienotu pieeju finansējuma saņēmējiem.

EP deputāta ieskatā Latvijai ir būtiski, ka ECF drošībai un aizsardzībai paredzēts aptuveni 131 miljards eiro.

Staķis norāda, ka konkurence par šiem līdzekļiem būs ļoti augsta, un, viņaprāt, uzvarēs tie, kuriem jau laikus būs sagatavoti projekti, izveidotas partnerības, pieejams līdzfinansējums un kapacitāte sagatavot konkurētspējīgus projektu pieteikumus.

EP deputāts piedāvā arī vairākus iespējamos rīcības virzienus, piemēram, vienotu augsta līmeņa vizīšu un tikšanos grafiku Briselē, apvienojot politisko līmeni ar nozaru ekspertiem un industriju, lai ietekmētu uzsaukumu saturu un Latvijas interešu atspoguļojumu.

Viņaprāt, noderīgs būtu arī vienots prioritāšu un augstas gatavības projektu portfelis, proti, līdz 2027. gada beigām jāizveido portfelis ar skaidri sagatavotiem projektiem Latvijai svarīgākajās nozarēs – aizsardzībā, militārajā mobilitātē, energodrošībā, transportā, kiberdrošībā, kritiskajā infrastruktūrā un pētniecībā.

Staķis uzskata, ka jābūt arī centralizētai koordinācijai finansējuma piesaistē.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka, ja 14 instrumentus konsolidēs vienā, tad sadrumstalota, starp ministrijām izkaisīta fondu pārvaldība kļūs neefektīva.

Politiķa ieskatā Latvijas ierēdniecībai vajadzīgs vienots koordinācijas modelis ar skaidriem mērķiem un centralizētu procesu vadību.

EP deputāts uzsver vienas pieturas atbalsta centra pieteicējiem nozīmi, jo viņa ieskatā nav pieļaujams, ka uzņēmumiem vai institūcijām ir jāmin, kurā ministrijā vai aģentūrā meklēt atbalstu konkrētam uzsaukumam.

Staķis vērtē, ka vajadzīgi vienoti profesionāli tehniskā atbalsta pakalpojumi pieteikumu kvalitātei.

Politiķis atzīmē, ka ir vajadzīgs finansējums pieteikumu sagatavošanai un konsultantu piesaistei zināšanu pārnesei, jo kvalitatīva pieteikuma sagatavošana ir specializēts darbs, kas prasa specifiskas un tehniskas zināšanas.

Viņš skaidro, ka organizācijām, kas vēlas iegūt ES finansējumu, šādu speciālistu piesaiste var izmaksāt no 15 000 līdz 20 000 eiro.

Pēc Staķa domām, šo slogu var mazināt, piemēram, granta vai vaučera formā.

Vienlaikus tas dod iespēju arī noteikt papildu prasības piesaistītajiem ekspertiem nodrošināt zināšanu pārnesi arī Latvijas komandām.

EP deputāts atzīmē, ka daudzos uzsaukumos Latvija zaudē nevis idejas dēļ, bet tāpēc, ka līdzfinansējums nav savlaicīgi ieplānots vai nav garantēts.

Lai to risinātu, Staķis aicina izveidot caurspīdīgu mehānismu, kas nodrošina valsts līdzfinansējumu visiem projektiem un institūcijām, kurām ir spēja un vēlme šādus pieteikumus sagatavot.

Viņš akcentē – lai Latvija varētu sagatavoties laikus, informācijai par topošajiem uzsaukumiem, darba programmām un partnerību iespējām jānonāk līdz potenciālajām projektu komandām pēc iespējas ātrāk.

Pēc Staķa paustā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē vajadzīga mērķēta atbalsta funkcija, kas veicina organizāciju tīklošanos un strādā tieši uz Latvijas dalības veicināšanu starptautiskos konsorcijos.

EP deputāts uzsver, ka Latvijai ilgstoši ir grūti konkurēt, piemēram, “Horizon” projektos, jo trūkst pieredzes lielu konsorciju vadībā, tādēļ jāizvirza mērķis palielināt Latvijas projektu koordinatoru skaitu, piedāvājot apmācības, mentoringu un atbalstu tieši administratīvo izdevumu segšanai.

Staķa vērtējumā ECF un citu programmu konkursos augstu vērtēs Eiropas pievienoto vērtību, noturību un drošību.

Viņaprāt, Latvijai jābūt vienotam stāstam un pierādījumu kopumam, kā Latvijas ģeogrāfija un pieredze pie ES ārējās robežas dod unikālu pienesumu Eiropai un kāpēc Latvijas projekti ir stratēģiski prioritizējami un īstenojami.

Viņš uzsver, ka Eiropas Parlamentā aktīvi notiek darbs, lai nosacījumi ECF atspoguļotu šo prioritāti, taču vajadzīgs, lai Latvijas politiķi un ierēdniecība darītu to pašu, aktīvi gatavojoties un izvirzot augstus mērķus finansējuma piesaistei nākamajā plānošanas periodā.