EP ar 420 balsīm “par”, 220 “pret” un 26 deputātiem atturoties pieņēma ziņojumu par Īpašās komitejas attiecībā uz Eiropas demokrātijas vairogu konstatējumiem un konkrētus ieteikumus par to, kā ES var labāk aizstāvēt savas demokrātiskās iestādes un stiprināt savu pašreizējo instrumentu kopumu.

EP Īpašā komiteja izveidota 2024. gada decembrī, un tās uzdevums ir novērtēt pret ES vērstu naidīgu darbību pastiprināšanos un ietekmi.

Šādu darbību vidū ir ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās, hibrīduzbrukumi un koordinētas dezinformācijas kampaņas.

Savos secinājumos deputāti norāda, ka ES pieeja patlaban ir sadrumstalota un atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi novērst šos draudus.

EP deputāti atbalsta Eiropas Demokrātiskās noturības centra izveidi.

Iecerēts, ka tas darbosies kā neatkarīgs “izcilības centrs”, kas apkaros ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos un dezinformāciju un koordinēs valstu darbības.

EP uzskata, ka centram jāapvieno pašreizējās ES līmeņa darbības vienā struktūrā ar skaidru redzējumu, pilnvarām, budžetu un rīcībspēju.

Tajā būtu jāpiedalās visām dalībvalstīm, kā arī jānodrošina parlamentārā uzraudzība.

Ziņojumā ir uzsvērti Krievijas biežie hibrīduzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, kiberuzbrukumi, fiziska sabotāža, ļaunprātīga dedzināšana, spiegošana un signālu traucēšana.

Šādi uzbrukumi nāk arī no Baltkrievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas.

EP deputāti grib paplašināt sankcijas pret dezinformācijas veicinātājiem un tiem, kas palīdz apiet spēkā esošās sankcijas.

EP arī nosoda to, ka Krievija politiski motivētu iemeslu dēļ ir iekļāvusi melnajā sarakstā ES ierēdņus, žurnālistus un EP deputātus.

EP ieskatā šāda iekļaušana melnajā sarakstā tiek izmantota kā hibrīdkara instruments.

Tā kā šie uzbrukumi lielā mērā notiek digitālajā vidē, EP deputāti prasa stingri piemērot spēkā esošos digitālās jomas noteikumus, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu un Mākslīgā intelekta aktu, nevis ieviest jaunus tiesību aktus.

Viņi arī vēlas, lai platformas tiktu sauktas pie atbildības un lai tiktu intensīvāk apkarota iejaukšanās vēlēšanās, kas tiek īstenota ar botu palīdzību, un aizsargāts demokrātiskais diskurss.

Ziņojumā teikts, ka vārda un informācijas brīvība ir tiesības, kas aizsargā cilvēkus, nevis mašīnas.

Lai aizsargātu vēlēšanu integritāti no jauniem apdraudējumiem un novērstu pastarpinātu finansēšanu un iejaukšanos, deputāti ierosina klasificēt vēlēšanu infrastruktūru kā kritiski svarīgu.

Viņi aicina attiecībā uz politiskajiem ziedojumiem, kas tiek veikti kriptovalūtā, piemērot principu “pazīsti savu līdzekļu devēju”, vērsties pret ļaunprātīgiem dziļviltojumiem un krāpnieciskām reklāmām un vairāk aizsargāt sievietes, kas kandidē vēlēšanās.

Viņi arī norāda, ka būtiska ir cieša sadarbība un atbalsts noturības uzlabošanai kandidātvalstīs un partnervalstīs, un nosoda migrācijas instrumentalizāciju, kas ir nepieņemams mēģinājums izdarīt politisku spiedienu uz ES.

EP deputāti uzsver, ka ir svarīgi stiprināt medijpratību un mākslīgā intelekta pratību un veidot spēcīgu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību.

Viņi aicina uzņemties ilgtermiņa finansēšanas saistības mediju brīvības un pētnieciskās žurnālistikas jomā, ieviest pasākumus, kas aizsargātu pret nelikumīgu spiegprogrammatūru, un atbalstīt pilsonisko līdzdalību.

EP deputāti akcentē, ka demokrātijas noturības veidošanai ir vajadzīgs, lai sabiedrība turpinātu funkcionēt krīzes situācijās.

Viņi iesaka rīkot regulāras plaša mēroga mācības, izveidot ES mēroga krīzes trauksmes lietotni un noteikt 24. februāri – dienu, kurā Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā – par ikgadēju “Eiropas sagatavotības dienu”.