Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,9%, nevis par 1,8%, kā tika lēsts maijā.

Salīdzinājumā ar maija aplēsēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību.

Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 1,3%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā palielināsies par 0,5%.

Tikmēr Lietuvā banka sagaida straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm, prognozējot valsts IKP kāpumu šogad par 2,6%.

Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu ERAB skaidro ar vājāku ārējo pieprasījumu, fiskālo konsolidāciju un ASV paaugstināto importa tarifu tiešo un netiešo ietekmi, ko daļēji kompensē lielākas valstu investīcijas infrastruktūrā.

Banka norāda, ka Baltijas valstu izaugsmes perspektīvas veicina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kas ir otrie lielākie izdevumi no IKP starp NATO dalībvalstīm aiz Polijas, kā arī valstu un Eiropas Savienības (ES) atbalstītie infrastruktūras projekti.

Vienlaikus pieaugošā inflācija, augstāki nodokļi un ierobežotās fiskālās iespējas, ko rada lielie izdevumi aizsardzībai, apdraud turpmāku izaugsmi.

Baltijas valstu īstermiņa ekonomiskās perspektīvas ir atkarīgas no ekonomikas atveseļošanās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Ziemeļvalstīs un attīstītajās ES valstīs, piemēram, Vācijā -, globālo tirdzniecības nesaskaņu attīstības un ES fondu apguves un projektu īstenošanas tempa.

Attiecībā uz Latviju ERAB skaidro, ka starptautiskās tirdzniecības nesaskaņas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Lai gan valsts projekti un aizsardzības izdevumi ir veicinājuši investīciju kāpumu, nenoteiktība tirdzniecības politikas jomā joprojām kavē eksporta izaugsmi.

Banka prognozē, ka, pateicoties straujākam inflācijas kritumam un spēcīgākam eksporta pieprasījumam, Latvijas IKP 2026.gadā pieaugs par 1,9%, lai gan saspīlētā globālā tirdzniecība varētu kavēt atveseļošanos.

Banka prognozē, ka Igaunijas ekonomika nākamgad palielināsies par 2%, bet Lietuvas IKP pieaugs par 3,2%.