Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri – pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

FM uzsver, ka tas ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad fiksēts inflācijas palēninājums, jo vēl 2025. gada oktobrī inflācija veidoja 4,3%.

Vienlaicīgi FM brīdina, ka pastāv riski, kas varētu uzturēt augstu inflāciju arī 2026. gada otrajā pusgadā.

Šie riski ir saistīti ar energoresursu cenu kāpumu šā gada sākumā, ko ietekmēja bargā ziema un augstais gāzes un elektroenerģijas patēriņš Eiropā. Šī gada sākumā palielinājusies arī naftas cena pasaules biržās.

Pašlaik energoresursu cenu kāpums nav ietekmējis elektroenerģijas, gāzes vai siltumenerģijas tarifus Latvijā.

Tomēr, ja energoresursu patēriņš nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ Eiropā saglabāsies augsts arī šā gada februārī un martā, tas varētu uzturēt augstas gāzes un elektroenerģijas cenas līdz brīdim, kad sāksies gāzes krātuvju aizpildīšana nākamajai apkures sezonai, skaidro FM.

Pērn pastiprināta uzmanība bija pievēsta pārtikas cenu dinamikai, jo tās būtiski pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, gan uz Eiropas Savienības vidējā pieauguma fona.

FM sagaida, ka arī šogad pārtikas cenu pieaugums turpināsies un noteiks nozīmīgu devumu vidējā inflācijā. Tomēr pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums 2026. gadā būs būtiski zemāks salīdzinājumā ar pagājušā gada vidējo pieaugumu 6,2% apmērā.

FM informē, ka 2026. gada janvārī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni gada izteiksmē sadārdzinājās par 3,9%. FM prognozē, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu pieaugums vēl nedaudz mazināsies, ko veicinās piena produktu, graudaugu, cukura un kafijas cenu kritums pasaules biržās.

Papildus tam, no šī gada 1. jūlija līdz 12% samazināsies PVN likme atsevišķiem pamata pārtikas produktiem – maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām, kas arī nodrošināšot pamatu pārtikas cenu samazinājumam.

Tāpat FM prognozē, ka 2026. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, turpināsies pakalpojumu cenu pieaugums, ko noteiks pakalpojumu cenu pieaugums veselības aprūpē, ēdināšanas un izmitināšanās jomā, izglītībā, kā arī cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem.

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri pakalpojumi vidēji sadārdzinājās par 5,1%.

FM uzskata, ka pakalpojumu cenu pieaugums šādā apmērā saglabāsies arī turpmāk un pārsniegs vidējo inflāciju. Lielā mērā pakalpojumu cenu kāpumu nosaka ierobežots darbaspēks.

Tomēr arī tādi faktori, kā īres maksas kāpums un administratīvi regulējamo tarifu pieaugums arī tiešā veidā radot spiedienu uz komercpakalpojumu cenu kāpumu.

Šā gada sākumā pozitīva tendence bija vērojama benzīntankos, jo degvielas cena bija par 7,6% zemāka nekā pērn janvārī, norāda FM. Dīzeļdegvielas cena par vienu litru šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, samazinājusies par 12,1 eiro centu līdz 1,449 eiro, bet 95.markas benzīna cena kritusies par 13 eiro centiem līdz 1,456 eiro.

FM skaidro 2026. gadā inflāciju ietekmēs arī izmaiņas akcīzes nodokļu likmēs. No šā gada janvāra palielinājusies akcīzes nodokļu likme degvielai, dabasgāzei, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Savukārt no 1. marta palielināsies akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem.

Vienlaicīgi PVN likmes samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem nedaudz mīkstinās akcīzes nodokļa likmju kāpumu. Atbilstoši FM novērtējumam, nodokļu likmju pārmaiņas 2026. gadā palielinās vidējo inflāciju par 0,5 procentpunktiem.