Galvenā redaktore: LSM ne vienmēr piekrīt sabiedrisko mediju ombuda ieteikumiem
Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) satura veidotāji sabiedrisko mediju ombuda Edmunda Apsalona atzinumus regulāri izvērtē un izmanto kā vienu no instrumentiem redakcionālā darba kvalitātes pilnveidei, tomēr ne visiem viņa ieteikumiem piekrīt, pauda LSM galvenā redaktore Anita Brauna.
LETA
Ombuds pērn 12 atzinumos konstatējis profesionālās ētikas pārkāpumus LSM veidotajā saturā vai darbinieku profesionālajā rīcībā.
Tomēr Brauna uzsver, ka minētajos 12 ombuda atzinumos redzams, ka lielākoties konstatētas atsevišķas nepilnības LSM saturā, nevis būtiski profesionālās ētikas pārkāpumi.
Piemēram, vairākos gadījumos konstatētas neprecizitātes, ko LSM redakcijas pašas ir labojušas, bet ombuds to traktē kā nepietiekamu LSM Redakcionālajās vadlīnijās noteiktā profesionālās darbības principa “Precizitāte” ievērošanu jeb pārkāpumu.
“Lai raksturotu situāciju, piemēram minēšu, ka vienā no atzinumiem ir aizrādīts, ka pirms publikācijā lietotā apzīmējuma “Lemberga stipendiātu lieta” ir jānorāda “tā dēvētā Lemberga stipendiātu lieta”, lai nerastos iespaids, ka tas ir oficiāls lietas nosaukums,” stāsta Brauna un piebilst – mediji operatīvi strādā ar milzīgu informācijas apjomu, tāpēc neprecizitātes vai kļūdas gadās, un LSM tās nekavējoties labo.
Pēc Braunas teiktā, lielākoties LSM un ombuda atzinumos izteiktais redzējums sakrīt.
Viņa uzsver, ka LSM satura veidotāji ombuda atzinumus regulāri izvērtē un izmanto kā vienu no instrumentiem redakcionālā darba kvalitātes pilnveidei.
Tāpat ombuda secinājumi tiek pārrunāti gan attiecīgajās satura struktūrvienībās, gan LSM Redakcionālajā padomē, analizējot konkrētās situācijas un, nepieciešamības gadījumā, pilnveidojot iekšējos procesus un praksi.
Vienlaikus ir gadījumi, kad LSM nepiekrīt ombuda ieteikumiem, atzīst LSM galvenā redaktore.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums pieļauj, ka LSM ombuda secinājumus var neņemt vērā, to pamatojot rakstveidā.
“Taču arī atšķirīgu skatījumu gadījumos ombuda vērtējumi tiek izmantoti profesionālai diskusijai,” piebilst Brauna.
Viņa uzsver, ka LSM mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, uzticamu un sabiedrības interesēm atbilstošu saturu, un ombuda atzinumi ir daļa no kopējās sistēmas, kas palīdz šo kvalitāti stiprināt.
Jau vēstīts, ka sabiedrisko mediju ombuds pērn saņēmis 59 iesniegumus par iespējamajām satura kvalitātes vai profesionālās rīcības problēmām LSM veidotajā saturā vai darbinieku profesionālajā rīcībā.
Saistībā ar šo iesniegumu izskatīšanu ombuds pērn sagatavoja un publiskoja 39 atzinumus.
Tas ir par septiņiem atzinumiem vairāk nekā gadu iepriekš.
27 atzinumos profesionālās ētikas pārkāpumi netika konstatēti, tomēr 12 gadījumos tādi konstatēti.
Visbiežāk LSM redakcionālo vērtību un vadlīniju pārkāpumi saistīti ar tādiem profesionālajiem principiem kā objektivitāte, precizitāte, neitralitāte, viedokļu daudzveidība, faktu nošķiršana no viedokļiem un izvairīšanās no stereotipizācijas.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam sabiedrisko mediju darbības mērķim – nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.
Ombuds pārrauga arī sabiedrisko mediju darbības atbilstību likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem.
Likumā noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pēc sabiedrisko mediju lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.