Rīgas rajona tiesa janvārī Gapoņenko piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Prokuratūrā aģentūrai LETA skaidroja, ka prokurore ir apmierināta ar tiesas spriedumu, jo viņas ieskatā tas ir pamatots un tiesisks. Arī tiesas debatēs prokurore lūdza noteikt tieši tādu galīgo sodu, kāds ir spriedumā.

Savukārt Gapoņenko aizstāve Jansone aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lūgs tiesai sagatavot pilnu spriedumu un pēc iepazīšanās ar tajā izklāstītajiem motīviem spriedumu pārsūdzēs.

Kopš 2025. gada 14. februāra Gapoņenko atrodas Rīgas Centrālcietumā saistībā ar kā drošības līdzekli piemēroto apcietinājumu. Gapoņenko savu vainu neatzīst.

Gapoņenko tika apsūdzēts par personu grupā veiktām darbībām, kas vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī par palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Prokuratūra uzskata, ka 2025. gada februārī Gapoņenko attālināti pieslēdzās “NVS valstu institūta” Maskavā rīkotajai publiskajai diskusijai “Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs” un uzstājās ar runu, kuras laikā pauda mērķtiecīgu atbalstu Krievijas veidotajai agresīvajai diasporas atbalsta politikai un slavināja “NVS valstu institūta” un savu ieguldīto darbu publiskas informācijas sagatavošanā par it kā krievu apspiestību Latvijā.

Kā uzskata prokuratūra, Gapoņenko arī apzināti pauda patiesībai neatbilstošus un paša izdomātus apgalvojumus ar mērķi latviešus attēlot kā naidīgi noskaņotus pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem, tostarp par it kā notiekošu krievu vajāšanu, aizliegumu runāt krievu valodā un krievvalodīgo skolu slēgšanu kā pret krieviem vērstu etnocīdu. Ar šādu nomelnojošu informāciju par Latvijas valsti Gapoņenko, kā norāda prokuratūra, sekmēja Krievijas ģeopolitiskās intereses, kas mērķtiecīgi vērstas pret Latviju un Baltijas valstīm kopumā.

Prokuratūra skaidro, ka Gapoņenko arī norādīja, ka viens no risinājumiem etnocīda pret krieviem apturēšanai var būt Krievijas iebrukums Baltijā, tostarp Latvijā, kam ne vien jāgatavojas, bet arī savlaicīgi jānodrošina ideoloģiska gatavība. Atbalstot Krievijas kā agresorvalsts aktivitātes un sniedzot informatīvo atbalstu tai un tās organizācijas politiskajām un militārajām aktivitātēm, Gapoņenko palīdzēja veikt darbības, kas vērstas pret Latvijas neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts iekārtu un valsts drošību.

Prokuratūra arī norāda, ka konferencē Gapoņenko uzstājās kopā ar citiem Latvijas valstspiederīgajiem, pret kuriem kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.

Diskusijā tika pausti Krievijas interesēm atbilstoši dezinformācijas vēstījumi, un tajā piedalījās vairāki Latvijas valstspiederīgie. Klātienē un attālināti piedalījās vairāki prokremliskie aktīvisti – meklēšanā izsludinātais bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, Romans Samuļs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, Sergejs Vasiļjevs, Gapoņenko un citi.

1954. gadā dzimušais Gapoņenko jau iepriekš ticis notiesāts par nacionālā naida izraisīšanu un pret Latviju vērstu darbību, kā arī viņš apsūdzēts vēl vienā lietā.

Augstākā tiesa 2022. gada pavasarī nepieņēma kasācijas sūdzību, un spēkā stājās Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Gapoņenko atzīts par vainīgu nacionālā naida izraisīšanā un pret Latviju vērstā darbībā, piespriežot viņam nosacītu brīvības atņemšanu.

Šajā lietā Gapoņenko bija apsūdzēts par to, ka laikā no 2017. gada nogales līdz 2018. gada pavasarim internetā izplatīja Krievijas propagandas medijos lietotus nepatiesus apgalvojumus par fašisma atdzimšanu Latvijā, par krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un iespējamu genocīdu pret Latvijas krievvalodīgajiem, ko īstenošot Latvijas armija un NATO sabiedrotie.

Kādā paša sagatavotā rakstā Gapoņenko vēstīja, ka Latvijā ierodas ASV specvienību karavīri, kuri uzdošoties par krievu nemierniekiem un sarīkošot masu nekārtības, lai rastos pamats vērsties pret krievu kustības līderiem.

Gapoņenko vairākas reizes pieminēts Valsts drošības dienesta gada pārskatos.