Atbilstoši jaunākajiem pētījumiem šāds scenārijs vairs nav varbūtība, bet gan neizbēgamība, tomēr nav iespējams precīzi prognozēt, kad apstāsies jūras straumes.

Tas var notikt jau tuvākajos gados, liecina portālā “science.org” publicēto pētījumu dati.

Britu salās un Skandināvijā vidējā gaisa temperatūra var pazemināties par 10-30 grādiem, Baltijas valstīs prognozēts mazāks temperatūras kritums un lielākas temperatūras svārstības – ziemās iespējams 40 grādu sals un vasarās, vējam iepūšot no dienvidiem, gaisa temperatūra var pakāpties 40 grādus virs nulles.

Šādos apstākļos pārtiku Ziemeļeiropā varēs iegūt tikai apkurināmās siltumnīcās vai pazemes telpās.

Brīvā dabā augošie kultūraugi cietīs no pavasara un rudens salnām, kā arī augšanas sezona var izrādīties pārāk īsa, lai iegūtu ražu.

Savukārt tuvāk ekvatoram un Zemes dienvidu puslodē pastiprināsies karstums, kas arī radīs izaicinājumus pārtikas ieguvē un nogalinās lielu skaitu cilvēku.

Eiropu var pārplūdināt klimata bēgļi.

Portālā “science.org” publicētie pētījumi vēsta arī par citām problēmām, kas sagaida cilvēci globālās sasilšanas dēļ.

Vairākos pasaules reģionos palielināsies karstums, sausums un meža ugunsgrēki, kā arī pēkšņi plūdi, un pastiprināti izplatīsies dažādas slimības.