Projekts paplašina spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” tvērumu un mērķi, vienlaikus transponējot nepieciešamās Eiropas Savienības (ES) direktīvas normas.

Likumprojektā ieviesti vairāki jauni termini – cilvēku tirdzniecības upuris, iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris, pirmās saskarsmes institūcija, nacionālais novirzīšanas mehānisms.

Terminu ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības agrīnu atpazīšanu un institucionālo sadarbību, kā arī veicināt terminoloģijas saskaņotību ar direktīvu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi.

Paplašinot likuma tvērumu, pārskatīts un precizēts arī tā mērķis, ietverot agrīnu upuru atpazīšanu.

Saskaņā ar ES direktīvas prasībām likumprojektā noteiktas nacionālā cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinatora funkcijas un uzdevumi.

Paredzēts, ka nacionālā koordinatora funkcijas nodrošina IeM, kas jau pašlaik īsteno koordinācijas pasākumus, apkopo statistikas datus, nodrošina informācijas sniegšanu starptautiskajām organizācijām un izstrādā politikas plānošanas dokumentus.

Papildus noteikti arī jauni uzdevumi – nacionālā novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība un starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkciju nodrošināšana.

Likumprojektā izvēlēta pieeja, kas nosaka konkrētas pirmās saskarsmes institūcijas.

Šāda pieeja nodrošina skaidru pienākumu šīm institūcijām nodot informāciju Valsts policijai, sadarboties ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un novirzīt personas atbilstoša atbalsta saņemšanai.

Pirmās saskarsmes institūciju lokā iekļautas iestādes, kuras praksē visbiežāk nonāk saskarē ar iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem, veidojot efektīvu sadarbības tīklu.

Ja konkrēta institūcija nav iekļauta šajā lokā, saglabājas iespēja ziņot jebkurai novirzīšanas mehānismā iesaistītajai iestādei.

Piemēram, ja persona vēršas sociālajā dienestā, darbiniekam tā jānovirza saskaņā ar likumprojektā noteikto kārtību.

Ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā smaga nozieguma raksturu, paredzēts pilnvarojums ziņot Valsts policijai arī gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību.

Pat ja iespējamais upuris atsakās sadarboties, institūcijai būs pienākums ziņot, sniedzot pieejamo informāciju un ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības.

Tas nozīmē, ka informācija izmantojama tikai konkrētajam mērķim un nav izpaužama trešajām personām.

Likumprojekts nosaka arī starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas, nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu institūcijām pārrobežu gadījumos.

Kontaktpunkts koordinēs informācijas nodošanu, neiesaistoties upuru identificēšanā vai citos nacionālā mehānisma procesos.

Galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apriti starp iesaistītajām pusēm.

Likumprojekts izstrādāts, balstoties uz esošo praksi, to stiprinot un pilnveidojot.

Vienlaikus tas neparedz būtiskas sistēmiskas izmaiņas vai papildu administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām.

IeM norāda, ka Latvijā 2025. gadā identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri, kas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no reālās situācijas.

Starp upuriem ir gan Latvijas, gan trešo valstu pilsoņi, kuri tikuši pakļauti ekspluatācijai Latvijā un ārvalstīs.

IeM prognozē, ka, nostiprinot esošo pieeju, identificēto upuru skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 20 gadījumiem gadā, neradot nepieciešamību pēc papildu resursiem.