Satiksmes ministrs sociālajos tīklos atzīmē, ka pasākumi darbiniekiem ir vajadzīgi, bet to izmaksām jābūt salāgotām ar uzņēmuma finansiālajām iespējām.

“Šādas izšķērdības nav pieļaujamas – īpaši apstākļos, kad pasts bez izvērtējuma un konsultācijām grasījās slēgt nodaļas un atlaist darbiniekus,” paziņojis Briškens.

Kā ziņots, “Latvijas pasta”  vadība uzsver, ka uzņēmumam ir ļoti smaga finanšu situācija, tāpēc tika plānoti plaši darba optimizācijas pasākumi, tostarp, tika plānots šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām.

Šo plānu sabiedrības spiediena apstākļos Satiksmes ministrijas vadība apturēja.

Pēc tam kompānija paziņoja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu – saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem. Apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

“Latvijas pasta” apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

“Latvijas pasts” nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas pasts” ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.