Piektdiena, 3. maijs Uvis, Gints
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Indra Lūkina: 75% mūziķu profesionālajos mūzikas kolektīvos mēnesī saņem mazāk par 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas

Trīs ceturtdaļas jeb 75% mūziķu profesionālajos mūzikas kolektīvos mēnesī saņem mazāk par 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, šodien preses konferencē norādīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina, paužot apņēmību cīnīties par mūziķu atalgojuma palielināšanu.

Indra Lūkina: 75% mūziķu profesionālajos mūzikas kolektīvos mēnesī saņem mazāk par 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas
Foto: cesukoncertzale.lv
04.10.2023 20:29

LETA

Atslēgvārdi

Viņa uzsvēra, ka Latvijas mūziķi spēlē vadošajos pasaules orķestros, tomēr ir daudz mākslinieku, kas labprāt gribētu dzīvot un strādāt Latvijā. Lūkina klāstīja, ka cīņa par atalgojumu ilgst gadiem, tāpat kā mēģinājumi pārliecināt lēmumpieņēmējus, ka tas ir nepieciešams.

Pēc LNSO direktores paustā, Latvijas mūzikas pasauli veido 620 mākslinieki, tai skaitā mūziķi, baleta un operas mākslinieki, kas profesionālajos kolektīvos nodrošina kultūras piedāvājumu. Gadā notiek aptuveni 700 notikumi – koncerti, operas un baleta izrādes, ko apmeklē 500 000 cilvēku.

“Diemžēl finansējums ir nepietiekams. Mēs šogad izveidojām Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju ar mērķi cīnīties kopā, jo pa vienam to izdarīt ir daudz grūtāk, grūtāk ir arī padarīt savu balsi dzirdamu,” sacīja Lūkina.

Viņa skaidroja, ka ar iepriekšējo kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) un Kultūras ministrijas (KM) vadību panākta izpratne un vienošanās, ka atalgojuma pieaugums ir vajadzīgs. Savukārt iepazīšanās ar jauno kultūras ministri Agnesi Loginu (P) un KM notikusi samērā nesen.

“Mēs neesam saņēmuši apstiprinājumu, ka šis jautājums varētu būt atrisināts tā, kā bija ieplānots. Lai mūziķi uz skatuves varētu domāt tikai par mūziku un garīgajām, pārpasaulīgajām lietām, mums viņiem ir jānodrošina pamats.

Mūziķi ir pārguruši, fiziski izdeguši,”

sacīja LNSO direktore.

LNSO klarnetiste Anna Gāgane preses konferencē akcentēja, ka trauksme ir pamatota un to var novērot gan kolēģu, gan pašas mūziķes dzīvē.

Klarnetiste regulāri koncertā ārzemēs, kas ir lieliska starptautiskā pieredze, taču viens no iemesliem, kāpēc nākas uzstāties citviet, ir atalgojuma apmērs. Gāgane skaidroja, ka ārzemēs mūziķu darbs ir labāk atalgots.

“Man ir prieks strādāt LNSO. Esmu spēlējusi orķestros Šveicē un Vācijā. Varu teikt, ka LNSO ir augstā līmenī. Es vēlos šeit turpināt strādāt, taču, ja domāju par savu nākotni, cik ilgi es varēšu braukāt uz ārzemēm?!

Citu kolēģu vidū var novērto, ka daudzi strādā vairākās darbavietās. Nav tā, ka viņiem pamatā ir orķestris un blakus darbs. Runa ir par trīs, četrām darbavietām,” sacīja Gāgane.

Klarnetiste uzsvēra, ka mūziķi izdeg. Problēma ir arī jauniešu vidū. Mūziķi instrumentu sāk spēlēt bērnībā, kas prasa atdevi un koncentrēšanos. Viņiem ir sapnis nākotnē spēlēt orķestrī un koncertēt Latvijā, taču, sasniedzot studiju gadus, iepazīstoties ar atalgojuma apmēru, liela daļa talantīgo mūziķu dodas uz ārzemēm.

“Ir lieliski, ka viņi dodas uz ārzemēm studēt un iegūt pieredzi, taču

viņu plānā parasti nav atgriezties Latvijā, lai strādātu tieši atalgojuma dēļ.

Tas patiesībā bieži vien ir vienīgais un galvenais iemesls,” sacīja Gāgane.

Komponists Ēriks Ešenvalds norādīja, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mācībspēks spēj un sagatavo profesionālus, pasaules līmeņa mūziķus. To var redzēt pēc Latvijas māksliniekiem pasaules kultūras telpā, taču pienāk brīdis, kad gribas domāt un runāt latviski, dzīvot un strādāt Latvijā.

Komponista ieskatā, radošais potenciāls dzimtenē spēj uzplaukt par simts un vairāk procentiem. Ešenvalds klāstīja, ka viņam tika piedāvāts ar ģimeni pārcelties uz Kembridžu, par ko viņš daudz domājis un sapratis, ka tieši mājas zemē ir mākslinieka būtība un latvietība.

“Es te jūtos vislabāk. Kādā brīdī man tās sāka atmaksāties. Ja es skaņdarbu esmu radījis Latvijā, savās mājās, nostrādā zemapziņa, esība kā tāda. Es no tās dzeru, dzīvoju,” sacīja Ešenvalds.

Lūkina preses konferencē teica, ka Latvija atalgojuma līmeņa ziņā atpaliek arī no abām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas.

Viņa norādīja, ka mūziķu vidū visi darba piedāvājumi ir redzami starptautiskā platformā, kur tiek ievietota informācija par konkursiem uz noteiktām mūziķu vietām. Tāpat tiek norādīts atalgojuma apmērs.

“Diemžēl dažkārt atalgojums ir divas reizes lielāks. Tad ko es varu teikt savam kolēģim, kurš dzīvo Latvijā, kuram ir ģimene ar trīs bērniem un kurš strādā divās ar pusi darbavietās?! Mums kā sabiedrībai vajadzētu panākt, ka mūziķu darbs tiek adekvāti novērtēts atbilstoši intensīvajai darba slodzei, jo mūziķim visu laiku ir jābūt formā un jāapliecina sevi,” sacīja LNSO direktore.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz