Atbilstoši IZM piedāvājumam, valsts ģimnāzijas, saskaņojot ar dibinātāju, varēs noteikt uzņemšanas kritērijus, rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros tiek organizēti centralizētie eksāmeni, kā arī īstenot strukturētas intervijas.

Savukārt valsts, pašvaldību un valsts augstskolu dibinātas vidusskolas, izņemot valsts ģimnāzijas, uzņemtu vidusskolēnus, pamatojoties uz pamatizglītības sertifikātā norādīto mācību sasniegumu vērtējumu attiecīgajos mācību priekšmetos.

Ja vairākiem skolēniem vērtējums būs vienāds, vidusskolas, saskaņojot ar dibinātāju, varētu organizēt vērtējumu konkursu. Tās papildu uzņemšanas kritērijus noteiktu no nākamā mācību gada.

Atzinīgi šādu IZM piedāvājumu vērtē Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Viņš gan aicināja ministriju nekavēties ar likumprojekta virzīšanu – grozījumiem Vispārējās izglītības likumā jābūt izsludinātiem maijā.

Deputāte Ilze Vergina (JV) vērsa uzmanību – no IZM piedāvājuma izriet, ka ģimnāzijas drīkst apšaubīt centralizēto eksāmenu rezultātus, bet vidusskola nē, lai arī sasniedzamais rezultāts abām ir vienāds.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) iebilda uz to, norādot, ka eksāmeni bieži vien neizmēra izcilnieku spējas, savukārt ģimnāzijas, uzņemot audzēkņus, vēlas pārliecināties par audzēkņa specifiskajām zināšanām un spējām.

Arī vidusskolām piedāvājot rīkot iestājpārbaudījumus, rodas jautājums par nepieciešamību pēc centralizētajiem eksāmeniem, uzskata Reinberga.

Tādā gadījumā nacionālā līmenī būtu jānosaka, ka izglītības iestādes uzņemšanā ņemtu vērā tikai iestājpārbaudījumus, un neskaidrs paliek, kā pārbaudīt to bērnu zināšanas, kuri pēc pamatizglītības ieguves neizvēlas doties uz vidusskolu vai ģimnāziju.

Atsevišķi Saeimas komisijas deputāti pauda neizpratni, vai šāds piedāvājums nozīmē atkāpties no ieceres par obligāto vidējo izglītību.

Ministrijas parlamentārā sekretāre piekrīt, ka šāds piedāvājums varētu vedināt šādi domāt, vienlaikus uzsvēra, ka tā ir politiska izšķiršanās, un diskusija par to ir bijusi jau ilgstoši.

IZM piedāvājumam līdzīgu priekšlikumu piedāvājuši frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāti, kas iesnieguši Saeimā Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredz atļaut valsts ģimnāzijām un vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Ilze Indriksone (NA) piekrīt IZM piedāvājumam, vienlaikus aicinot deputātus uzticēties ģimnāziju direktoriem un dibinātājiem par uzņemšanas kritēriju noteikšanu.

“Mēs atkal gribam likuma līmenī tik smalki atrunāt, ko viņi drīkstēs, ko nedrīkstēs, un kāpēc tieši to drīkstēs. Manuprāt, ir jābūt ļoti vienkāršai normai ar atļauju vidējās izglītības iestādei, saskaņojot ar savu dibinātāju, to darīt.

Mēs atkal gribam pārregulēt un noregulēt tur, kur mums nebūtu kā likumdevējam jājaucas,” uzskata deputāte.

Šobrīd Vispārējās izglītības likums neļauj rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus.