Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

IZM pedagogu atalgojuma jautājumā piedāvā vēl vienu risinājumu; LIZDA lems, vai to pieņemt

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šovakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pedagogu atalgojuma jautājumā piedāvās vēl vienu alternatīvu variantu – finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta un 12 miljonu apmērā no pašvaldību budžetiem, paziņojusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

IZM pedagogu atalgojuma jautājumā piedāvā vēl vienu risinājumu; LIZDA lems, vai to pieņemt
Foto: Lita Krone/LETA
15.09.2022 16:56

LETA

Vienlaikus ministre paudusi cerību, ka pedagogu streika nebūšot.

No Muižnieces publicētās informācijas izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023. gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022. gadu.

Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.

Vienlaikus piedāvājums palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.

Pirmsskolas pedagogu likme no 2023. gada 1. janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.

Vispārizglītojošās skolās ar 2023. gada 1. septembri tiktu noteikta 65/35 proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi.

Sekojoši nākamā gadā no janvāra līdz augustam ir paredzēts pārejas periods, bet mēneša finansējums pedagogu darba samaksai visa gada garumā ir vienāds.

Savukārt profesionālā un profesionālās ievirzes izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.

LIZDA padome šovakar lems, vai piekritīs jaunajam IZM piedāvājumam pedagogu stāvokļa uzlabošanai, preses konferencē pēc valdības un LIZDA tikšanās paziņoja LIZDA vadītāja Inga Vanaga un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

LIZDA padomes ārkārtas sēdē tiks lemts, vai apstiprināt IZM piedāvājumu un atcelt pedagogu streiku, kas plānots no 19. septembra.

Kā norādīja Vanaga, lai gan pašreizējais piedāvājums iekļauj arī pirmsskolas pedagogus, tomēr joprojām tajā esot vairāki trūkumi. Piemēram, piedāvājumā netiekot iekļauti interešu izglītības pedagogi, kā arī pirmsskolas pedagogiem netiek piedāvāts sabalansēt darba slodzi.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) skaidroja, ka IZM ir izskatījusi iespējas par pirmsskolas pedagogu slodzes sadalījuma maiņu, tomēr tuvākajā laikā izmaiņas nevarot ieviest, jo tas radītu papildu vakanču pieplūdumu jau pārslogotā jomā. Sekojoši ministre uzsver, ka pirmsskolu pedagogu algas palielināšana ir pirmais solis.

Kariņš preses konferences laikā uzrunāja pedagogus, norādot, ka valdība ļoti labi saprotot, ka izglītības nozare 30 gadu laikā nav līdz galam sakārtota un arī šajos četros gados ne viss ir izdarīts. “Mēs sadzirdam bažas un izjūtam nepilnības,” uzsvēra premjers.

Kariņš pauda cerību, ka LIZDA vadība strādā pedagogu interesēs. Ja arodbiedrība piekristu šādam IZM piedāvājumam, pedagogi saņemtu lielāko “viengadīgo naudas palielinājumu, kāds ir bijis Latvijas neatkarības 30 gadu vēsturē”.

Premjers norādīja, ka sarunas ar LIZDA nav bijušas vieglas, turklāt publiskā telpā izskanējusi arī nepatiesa informācija. Ņemot vērā minēto, premjers cer uz arodbiedrības pārstāvju saprātīgu lēmumu piekrist valdības piedāvājumam.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūru LETA informēja, ka gadījumā, ja LIZDA neatbalstīs IZM jauno piedāvājumu un neatcels plānoto streiku, piektdien, 16. septembrī atkārtoti notiks valdības pārstāvju tikšanās ar LIZDA vadību.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sašutusi par izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) publiskotajā piedāvājumā ietverto informāciju, ka pedagogu atalgojuma palielināšanai nepieciešamie līdzekļi 12 miljonu eiro apmērā tiks rasti pašvaldību budžetā.

LPS uzsver, ka tas ir noticis, nesarunājoties un nekonsultējoties ar pašvaldībām un bez jebkādiem aprēķiniem. Turklāt, kā norāda LPS, tas notiek laikā, kad nav zināms, kur rast finansējumu milzīgajam energoresursu sadārdzinājumam, lai nodrošinātu izglītības iestāžu, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apkuri.

Valdības koalīcijā ietilpstošās partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) valde ceturtdienas vakarā izplatījusi paziņojumu, kurā pauž viedokli, ka pedagogu prasību izpildei, ja nepieciešams, jāpiešķir vēl vairāk līdzekļu nekā valdības koalīcijā jau iezīmētie 56 miljoni eiro.

AP Saeimas frakcijas komunikācijas vadītāja Liene Ančupāne informē, ka AP valdes ieskatā pedagogu prasība ir pamatota un taisnīga, un tai ir jārod līdzekļi. Paziņojumā gan nav norādīts, no kādiem avotiem līdzekļi būtu piešķirami.

Pēc AP valdes paustā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā slodzes izlīdzināšanas vietā sadalīt tam sākotnēji paredzētos līdzekļus nelielām piemaksām dažādām pedagogu kategorijām. Tas, AP valdes ieskatā, nepalīdzēs uzlabot skolu un pirmsskolu kvalitāti.

Jau ziņots, ka šovakar notiek LIZDA un valdību veidojošās koalīcijas pārstāvju sarunu turpinājums par pedagogu streika prasību izpildi.

Tiesa, jau pēc vienošanās par sarunu turpināšanu LIZDA padome trešdienas vakarā ārkārtas sēdē nolēma tomēr 19.septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot IZM iepriekš sagatavoto piedāvājumu.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga paziņojusi, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.

Vanaga gan norādījusi, ka LIZDA sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.

Koalīcija līdz šim piedāvājusi vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

Kopumā koalīcija iepriekš vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidrojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka pirmdien beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz