Siliņa savas valdības “restartu” izziņoja 21.februārī, piesakot darāmo darbu plānu un no amatiem atsaucot satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Jau pāris dienas vēlāk premjere paziņoja, ka izglītības ministra amatam “Jaunās vienotība” (JV) virza Rozenbergu, kurš piekritis kandidēšanai.

Tagad JV paziņojumā presei norāda, ka ir saņēmusi informāciju no Rozenberga, ka personisku, ģimenes iemeslu dēļ viņš atsauc savu kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam.

Politiskais spēks norāda, ka izvirzīs jaunu amata kandidātu.

“Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme, ģimenes atbalsts un birokrātijas mazināšana ir prioritātes, ko JV neatlaidīgi turpinās īstenot, lai nodrošinātu valsts drošību un stabilitāti,” teikts paziņojumā.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda nožēlu par Rozenberga izvēli, paužot, ka viņš būtu bijis ļoti labs izglītības un zinātnes ministrs.

“Iemesli ir dziļi personiski un pēkšņi, kas ir radušies pēc viņa nominēšanas,” teica Jurēvics, uzsverot, ka JV respektē viņa lēmumu.

Jurēvics sacīja, ka par turpmāko rīcību tiks runāts gan politiskā spēka valdē, gan Saeimas frakcijā, vienlaikus pašlaik ir pāragri runāt, jo Ministru prezidente ir saslimusi.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, lūgts komentēt Rozenberga izvēli atsaukt kandidatūru, medijiem pauda, ka viņam par iemesliem nav nekādas informācijas.

Visa atbildība ir JV pusē, piebilda Šuvajevs.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA radušos situāciju komentēja lakoniski, norādot, ka respektē Rozenberga izvēli un pēc tam, kad JV izvirzīs citu kandidātu, viņi ir gatavi kandidātu uzklausīt frakcijā.

Rozenbergs ir ilggadējs politiskā spēka biedrs un kopš 2013.gada – Cēsu novada domes priekšsēdētājs, vadot pašvaldību dažādu pārmaiņu laikā un gūstot pieredzi arī izglītības kvalitātes uzlabošanas un skolu reformu jautājumos.