Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Braže piekritusi kandidēt uz ārlietu ministra amatu, ja oficiāli tiks virzīta viņas kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Aģentūrai LETA gan divas nedēļas nav izdevies sazināties ar Braži, lai uzklausītu viņas domas par iespēju ieņemt šo amatu.

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

LTV ziņo, ka Bražes kandidatūrai atbalstu neoficiāli jau izteikuši frakcijas deputāti, un JV viņu plāno oficiāli nominēt pirmdien.

Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023. gada vasarā, viņa kopš 2020. gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ārlietu ministra amatam uzrunājusi profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā, aģentūrai LETA pavēstīja premjerministres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Siliņas pārstāvji gan atturas tieši komentēt neoficiālo informāciju, ka ārlietu ministra amatam partija “Jaunā vienotība” plāno virzīt diplomāti Baibu Braži.

“Esmu uzrunājusi esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam – profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā,” pauž Siliņa.

Plašāks paziņojums šajā jautājumā plānots pirmdien, lai jau tuvākajā laikā nākamo ārlietu ministru amatā varētu apstiprināt Saeima, norāda Ministru prezidente.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.