Saulītis deklarējis arī sev piederošu dzīvokli Rīgā un nekustamo īpašumu Saulkrastos.

Stājoties amatā, Saulītim piederēja 10 eiro vērtas kapitāldaļas uzņēmumā SIA “Po Productions”.

Jau vēstīts, ka Saeima Saulīti amatā apstiprināja 2025. gada 18. decembrī.

Toreiz par Saulīti nobalsoja 48 deputāti, pret bija 36 deputāti, bet balsojumā atturējās septiņi deputāti.

Darbu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā viņš sāka šā gada 2. februārī.

Saulītis iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem pie savām prioritātēm nosauca mākslīgo intelektu un tā darbību satura veidošanā sabiedriskajā medijā, kā arī adaptāciju lietotāju jaunajām satura patēriņa praksēm.

Avots šiem mākslīgā intelekta modeļiem gan sabiedrisko mediju veidotajiem, gan jebkuriem, kas varētu tapt, ir kvalitatīva, objektīva un daudzveidīga žurnālistika, kas ne tikai atspoguļo dažādus sabiedrības viedokļus, bet tiek veidota redakcijās, kas ir daudzveidīgas un nav segregētas pēc etniskā principa, savu redzējumu klāstīja Saulītis.

Viņš uzskata, ka būtu nepieciešams veikt ieguldījumus attīstībā un pētniecībā, lai sabiedriskais medijs būtu eksportspējīgs uzņēmums lielākā mērā nekā tas ir šobrīd.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima.

Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu – Memoranda padome, bet vēl vienu – Saeima.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Saeima pagājušā gada 19. jūnijā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani.

Līdzšinējo padomes locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni – Saeimas deputāti.