Komisija līdz ar to arī noraidījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Šodien komisijas sēdē neviens no opozīcijas priekšlikumiem nesaņēma komisijas vairākuma atbalstu, piemēram, deputāti noraidīja “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšlikumu paplašināt klimata un enerģētikas ministra funkcijas, ietverot ministra atbildību arī par vidi.

Tika noraidīti arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumi veidot jaunus ministru amatus, vai nu apvienojot ekonomikas un satiksmes ministru atbildības, vai arī ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministru atbildības. Atbalstu nesaņēma arī ZZS rosinājums apvienot iekšlietu un tieslietu ministru amatus.

Daudze aicināja Juridisko komisiju nosūtīt sēdes protokolu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurai pēc piekritības nākotnē var būt jāskata attiecīgie likumi. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) atbalstīja protokola nosūtīšanu Valsts pārvaldes komisijai, reizē atzīmējot, ka protokoli ir publiski pieejami.

Judins norādīja, ka par opozīcijas priekšlikumiem ir iespējams diskutēt, ja Saeima, piemēram, divus gadus veltītu attiecīgo likumu uzlabošanai.

Kā ziņots, veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri vienojušies par ieceri Latvijā veidot jaunu – Klimata un enerģētikas – ministriju.

Pēc “Jaunās vienotības” (JV) politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.

“Idejiski tas ir ļoti vienkāršs jautājums – vienkārši nepirksim no Krievijas energoresursus,” par ministrijas nepieciešamību ir izteicies JV politiķis Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka problēmas rada jautājums, kā šo mērķi praktiski sasniegt, izveidojot sistēmu, ar kuru nodrošināt konkurētspējīgas enerģētikas cenas un vienlaikus sasniedzot klimata mērķus, kas Latvijai ir saistoši kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt JV pārstāvis Raimonds Čudars.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits JV politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu pēc novembra vidus oficiāli nominēja Ministru prezidenta amatam.