JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu.

Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties “Progresīvajiem” un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.

Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.

No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

ZZS uzskata, ka Bērziņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.

Izņemot ZZS, pārējās koalīcijas partijas pagaidām nebija izvirzījušas savus kandidātus bankas vadītāja amatam vai paudušas skaidru atbalstu kāda cita spēka izvirzītam pretendentam.

Opozīcijas partija “Stabilitātei” Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.