JV aicina Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un citas atbildīgās institūcijas tuvākajā laikā iesniegt valdībai konkrētus priekšlikumus, kuri būtu mērķēti, fiskāli samērīgi un īstenojami īsā laikā.

Pati JV nekādus iespējamos risinājumus situācijai izplatītajā paziņojumā nav piedāvājusi.

Kā trešdien izplatītā paziņojumā norāda JV, īpašas bažas rada dīzeļdegvielas sadārdzinājums, jo tas palielina transporta un loģistikas izmaksas, veicina inflāciju un mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Arvils Ašeradens norāda, ka valdībai jārīkojas vēl pirms degvielas cenu kāpums pilnā apmērā atspoguļojas preču un pakalpojumu cenās.

Viņaprāt, jau tagad nepieciešams sagatavot mehānismus, kas ļautu amortizēt turpmāku sadārdzinājumu gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

JV atgādina, ka septembra sākumā dīzeļdegvielas cena Latvijā atkal pārsniegusi divus eiro par litru, savukārt 95. markas benzīna cena vairākās degvielas uzpildes stacijās sasniegusi divu eiro robežu.

Partija atsaucas uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas liecina, ka augustā dīzeļdegviela mēneša laikā sadārdzinājās par 11,5%, bet gada laikā par 24,5%, kļūstot par vienu no galvenajiem inflāciju veicinošajiem faktoriem.

Vienlaikus partija norāda uz Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas paustajām prognozēm, ka tuvākajā laikā degvielas cenas varētu pieaugt vēl par aptuveni desmit centiem litrā.

Kā cenu kāpumu veicinoši faktori minēti arī ASV un Irānas militārais konflikts, kā arī kuģošanas traucējumi Tuvajos Austrumos.

Tikmēr koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ceturtdien Saeimā plāno virzīt trīs priekšlikumus degvielas cenu mazināšanai, tostarp PVN likmes samazināšanu degvielai no 21% līdz 12%, drošības rezervju pakalpojuma maksas pagaidu atcelšanu un atsevišķu biodegvielas prasību pārskatīšanu.

Iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem.

Pēc ministra paustā, šāds instruments ļautu nodrošināt, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

Savukārt 14. aprīlī valdība atbalstīja EM priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, iegūtos līdzekļus novirzot degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Tomēr pret likumprojektu tika pausti iebildumi no uzņēmēju organizācijām un vairākām valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji norādīja uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem.

Vēlāk EM sagatavotais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.