Kanādas karavīru klātbūtne Latvijā apliecina ciešu sadarbību un vienotību NATO ietvaros. Latvija, uzņemot mūsu karavīrus, ir parādījusi atbildīgu attieksmi pret viņiem, uzsvēra ministrs.

Viņš norādīja, ka brigāde gada laikā ir būtiski uzlabojusi savas spējas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu NATO teritoriju. Tuvākajos mēnešos brigādes spējas tiks vēl vairāk stiprinātas – tiks nodrošinātas pretgaisa aizsardzības sistēmas, prettanku ieroči, kā arī Kanādas helikopteri Lielvārdē.

Kanādas ministrs uzsvēra, ka latvieši lieliski izprot brigādes nozīmi, jo Latvija atrodas tiešā Krievijas tuvumā un ir NATO ārējā robeža.

“Šī ir Kanādas lielākā starptautiskā militārā misija, un mēs apzināmies savu atbildību pret Latviju un NATO. Es teiktu, ka šis ir kritisks brīdis – smagākais kopš Aukstā kara,”

sacīja Makgintijs. Jau ziņots, ka Makgintijs ceturtdien ieradies darba vizītē Latvijā.

Tikšanās laikā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri pārrunāja reģionālās drošības jautājumus, Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes stiprināšanu Latvijā, kā arī atbalstu Ukrainai.

Vizītes turpinājumā Makgintijs kopā ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu apmeklēja militāro bāzi Ādažos un piedalījās NATO daudznacionālās brigādes komandiera maiņas ceremonijā, kuras laikā pulkvedi Sedriku Aspiro amatā nomainīja pulkvedis Kristofers Rīvss.

Latvijai ir ciešas attiecības ar Kanādu, kas ir NATO daudznacionālās brigādes Latvijā vadošā valsts. Sabiedroto brigādē apvienoti karavīri no Kanādas, Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas.

Latvija kopā ar Kanādas sabiedrotajiem strādā pie infrastruktūras attīstības – tiek būvētas kazarmas, uzlaboti un pārbūvēti ceļi, lai nākotnē nodrošinātu militārā transporta pārvietošanos uz un no militārās bāzes “Ceri” Mārupes novadā.

Tāpat Kanāda ir starptautiskās Dronu koalīcijas Ukrainas atbalstam dalībvalsts un aktīvi iesaistās Ukrainas karavīru apmācībā.