Vaicāts, vai ir gatavs uzņemties jaunās valdības vadītāja amatu, Kariņš atbildēja ar “jā”, ja varēs vienoties un izveidot koalīciju un būs Saeimas vairākums, kas viņu atbalstītu.

Otrdien, 4.oktobrī, “Jaunā vienotība” plānojusi sākt runāt ar daļu no citām 14.Saeimā ievēlētājām partijām, pastāstīja JV politiķis.

JV gatava runāt ar Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un “Progresīvo” pārstāvjiem, lai primāri pārrunātu nākamās valdības paveicamos darbus.

Uz jautājumu, vai koalīciju varētu veidot trīs lielākās vai četras no minētajām partijām, Kariņš atzīmēja, ka “valstij vislabāk būtu” plašāka koalīcija, kas nodrošina lielāku stabilitāti un lielāku varbūtību, ka valdība var nostrādāt visus četrus gadus.

Ņemot vērā līdz šim publiski izskanējušo, Kariņš pauda, ka starp minētajām četrām partijām neredz tādas iekšējās pretrunas, kas tām neļautu atrast vienošanos. Premjers gan atzīmēja, ka primārais jautājums ir izrunāt ļoti svarīgos programmātiskos jautājumus.

Pirmdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu ticis pārrunāts, kā JV saredz tālāk ejamo ceļu, lai atrastu vairākumu Saeimā, kas var vienoties par kopīgu programmu, skaidroja Kariņš.

Nākamās valdības veidotājiem jābūt līdzīgam redzējumam par valsts attīstību, Latvijas drošību, mūsu ekonomisko attīstību un izglītības sistēmas straujāku pāreju uz tādu kvalitāti, kas veicina konkurētspējīgu ekonomiku, pauda valdības vadītājs.

Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10 un “Latvija pirmajā vietā”, kura ieguvusi deviņus mandātus.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.