Atbildot uz jautājumu par ASV gatavību sūtīt papildu spēkus uz mūsu reģionu, Kariņš norādīja, ka Latvija ir aicinājusi NATO partnerus stiprināt savu klātbūtni arī Baltijas valstīs un pašlaik notiek sarunas, kad un kā tas varētu notikt. Gan ASV, gan atsevišķas citas NATO valstis, tajā skaitā, Dānija, Spānija un Francija, ir paudušas, ka pastiprinās savu spēku klātbūtni Austrumeiropā, atzīmēja valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka valdība seko līdzi drošības situācijai, tāpat tiek uzturēti cieši kontakti ar sabiedrotajiem, piemēram, svētdien Kariņam par šiem jautājumiem bijusi saruna ar Spānijas premjeru.

NATO un Eiropas sabiedrotās valstis ir apliecinājušas, ka, ja Krievija veiks militāru uzbrukumu Ukrainai, tam būs dziļas un nopietnas ekonomiskās sekas Putina režīmam, jo visas apspriestās sankcijas, ko varētu piemērot, “ir uz galda”, sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka ļoti daudzas valstis sniedz militāru palīdzību Ukrainai, tajā skaitā, arī Latvijas, nosūtot pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”, lai Ukraina labāk sevi varētu aizsargāt.

Kā ziņots, jau vairākas nedēļas nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.