Melnis pauda, ka abu valstu valdību pārstāvju tikšanās ir spēcīgs signāls ģeopolitiskajai realitātei, apliecinot vienotu politikas īstenošanu Baltijas valstīs, īpaši pēc veiksmīgi realizētā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta.

“Mēs apzināmies, ka izaicinājumi, ar kuriem Latvija saskaras enerģētikas jomā gan jaunu Eiropas prasību dēļ, gan tehnoloģiju ziņā, ir līdzvērtīgi tiem, ar kādiem saskaras mūsu kaimiņvalstis,” pauda Melnis, skaidrojot, ka ciešā abu valstu sadarbība, tostarp labās prakses pārņemšana, ļauj Baltijas valstu tirgu veidot ciešāku un integrētāku, īpaši jau atjaunīgo enerģijas projektu jomā un infrastruktūras stiprināšanā.

Infrastruktūras stiprināšana gan sauszemē, gan jūrā ir bijusi viena no valsts drošības prioritātēm, īpaši Baltijas valstu sinhronizācijas projekta norises laikā, un pēc tās savu aktualitāti ir pastiprinājusi.

Nozīmīgākie starpsavienojumi Baltijas reģionā ir Somijas-Igaunijas elektroenerģijas kabeļi (“Estlink1” un “Estlink2”), kā arī Lietuvas-Polijas (“LitPol Link”) un Lietuvas-Zviedrijas (“Nordbalt”) starpsavienojumi.

Pateicoties Baltijas valstu sinhronizācijas projektam un vērienīgam Eiropas Savienības (ES) finansējumam, ir stiprināta arī 330 kilovoltu (kV) līnija Valmiera-Tsirgulina un Valmiera-Tartu, kas veido daļu no kopējās elektroenerģijas tirgus integrācijas.

Nākotnē plānots attīstīt arī ciešāku sadarbību jūras savienojumu izveidē, piemēram, izvērtējot potenciālu zemūdens elektroenerģijas kabelim starp Latviju un Vāciju vai Zviedriju.

Latvija ir gatava turpināt sadarbību ar Igauniju, balstoties uz šovasar parakstīto Baltijas valstu un Polijas saprašanās memorandu par enerģētikas infrastruktūras aizsardzību.

Tas nozīmē datu apmaiņu risku gadījumā, kopīgu mācību un testu īstenošanu, pieredzes apmaiņu un rīcības koordināciju ES un NATO ietvaros.

Diskusijā par turpmāku abu valstu sadarbību enerģētikas nozarē, Melnis norādīja, ka Baltijas valstu kopīgais mērķis ir droša, pieejama un uzticama enerģijas apgāde iedzīvotājiem.

Ministrs uzsvēra, ka Baltijas valstu sinhronizācijas projekts ir apliecinājums tam, ka Baltijas valstis spējušas sekmīgi sadarboties reģionālā līmenī, un pieņemot vienotus lēmumus, sadarbība ir jāturpina arī nākotnē.

Viņš pauda, ka Latvija, izstrādājot enerģētikas stratēģiju 2050.gadam, ir koordinējusi darbu arī ar Igaunijas kolēģiem. Turpmāka sadarbība stratēģijas ieviešanā un regulējuma izstrādes gaitā, īpaši atjaunīgās enerģijas jomā, veidotu spēcīgāku un integrētāku Baltijas enerģijas tirgu.

Lai sasniegtu šos mērķus, Latvijai un Igaunijai būtu papildus jāattīsta viedāka un elastīgāka pieeja elektroenerģijas lietošanai patērētāju pusē (tā dēvētā “pieprasījuma reakcija”).

Tāpat jāveicina esošo elektrotīklu efektīvāka izmantošana, palielinot tīklu elastību, kā arī ilgtermiņa elektroenerģijas iepirkuma līgumu aktīvāku ieviešanu dzīvē, lai nodrošinātu investoru piesaisti, bet patērētājiem stabilākas cenas.

Tie ir līgumi, kas tiek noslēgti starp patērētāju un atjaunīgas elektroenerģijas ražotāju. Šādi līgumi šobrīd jau efektīvi darbojas, piemēram, Lietuvā.

Līdz ar balansēšanas tirgus izveidi šogad, ministrs uzsvēra potenciālu ciešākai sadarbībai elektroenerģijas balansēšanas rezervju jomā, kas palīdzētu samazināt izmaksas, uzlabotu pārrobežu plūsmas un stiprinās sistēmu noturību.

Ministrs arī akcentēja gatavību padziļināt sadarbību kodolenerģijas jomā – kopīgas apmācības un labākās prakses apmaiņā sabiedrības informēšanā, kā arī regulējuma izstrādē.