KNAB šajā kriminālprocesā turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu. Patlaban birojs nekomentē, vai kādai personai procesā ir noteiktas tiesības uz aizstāvību.

Ņemot vērā “Rail Baltica” mērogu, KNAB veic kriminālprocesā iegūto materiālu juridisko izvērtējumu, klāsta birojs. Tāpat iestāde turpina pieprasīt iesaistītajām institūcijām papildu informāciju, kas nepieciešama kriminālprocesa izmeklēšanai.

KNAB vērš uzmanību, ka izmeklēšanas laiks ir atkarīgs arī no iesaistīto pušu sadarbības, tostarp institūciju informācijas sniegšanas ātruma.

KNAB atzīmē, ka kriminālprocesa izmeklēšana noris ciešā sadarbībā ar uzraugošo prokuroru. Abām institūcijām notiek regulāras tikšanās, kurās tiek informēts par izmeklēšanas progresu un pārrunātas turpmāk veicamās darbības.

2024. gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par “Rail Baltica” ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kriminālprocess sākts par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar “Rail Baltica” infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.