Patlaban KNAB statistikā ir četras kriminālvajāšanai nodotas apjomīgas krimināllietas par iespējamu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kurā iesaistītas Latvijā reģistrētas juridiskas personas. Viena no krimināllietām ir iztiesāta, norādījis Straume, kura uzruna tika nolasīta konference.

Šīs izmeklētās krimināllietas ir KNAB profesionalitātes rādītājs, ko apstiprinājusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Par sekmīgo krimināllietu izmeklēšanu jāpateicas ne tikai sabiedrībai, kas nepaliek vienaldzīga, sastopoties ar korupciju, un ziņo, bet arī KNAB sabiedrotajiem.

44 pasaules valstis ir ratificējušas OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu. Šo valstu vidū ir arī Latvija, kas var lepoties, ka ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas panākusi ievērojamu izrāvienu cīņā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. To pērn atzina starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International”, norādījis Straume.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns, atklājot konferenci, norādīja, ka konvencija Latvijā ir spēkā no 2014.gada un nepieciešamos grozījumus Latvijas likumos varēja veikt daudzas reizes, ja kādam nav kas skaidrs. Vienlaikus prokuroriem un izmeklētājiem ir svarīgi, lai likumos rakstītais reāli darbotos dzīvē, viņš sacīja.

“Redziet, likumos var daudz ko sarakstīt. Arī ANO konvencijā rakstīts, ka karot nedrīkst un karš nav pieļaujams, taču patlaban Ukrainā notiek karš. Ja tikai karu nosodīsim, no tā nekas nemainīsies, tāpēc mums (Ukraina) reāli jāatbalsta ar darbiem un ieročiem, un tad karu var uzvarēt,” norādīja Stukāns.

Tas pats attiecas ar cīņu pret korupciju. Šeit karš ir mazliet sarežģītāks, jo ienaidnieks neatrodas pretim, tāpēc likumsargiem jābūt gudrākiem, lai varētu saprast, kur veidojas korupcija un kādā veidā tā varētu izpausties, sacīja ģenerālprokurors. Tāpat svarīgi esot korupciju pierādīt un pārliecināt tiesu par adekvāta soda piespriešanu korumpantam.

“Ja runājam par korupciju kopumā, tad skaitļi Latvijā norāda, ka mēs kļūstam godīgāki. Nu vismaz nav reģistrēts tik daudz noziegumu, bet vai tas reāli tā ir? Varbūt mums vajadzētu šodien reāli saprast, vai mēs spējam pievērsties notikumiem, kas var liecināt par korupciju,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Stukāns aicināja Latvijas likumsargus konferencē iepazīties ar ārvalstu ekspertu pieredzi un savstarpēji apmainīties ar zināšanām.

Jau ziņots, ka prokuratūra no šodienas līdz ceturtdienai rīko starptautisku konferenci par OECD konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos piemērošanas praktiskajiem aspektiem, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Konferencē galvenā uzmanība tiks veltīta ar korupcijas apkarošanu saistītu praktisku problēmjautājumu risināšanai, tajā skaitā konvencijas piemērošanas kvalitātei un ar to saistīto OECD rekomendāciju ieviešanai Latvijā. Tāpat konferencē uzmanība tiks pievērsta ar kukuļošanu saistītu kriminālprocesu iztiesāšanai.

Konferences pirmā diena notiks Jūrmalā, un to atklās ģenerālprokurors Stukāns, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Brumels, ASV vēstniecības vadītāja vietniece, pilnvarotā lietvede Džūlija Džekobi, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume un OECD korupcijas apkarošanas eksperts Vitors Žeromels.

Konferences pirmajā un otrajā dienā ar prezentācijām par OECD Konvencijas jautājumiem uzstāsies Latvijas un ārvalstu eksperti, kā arī eksperti no ASV Federālā izmeklēšanas biroja. Savukārt konferences trešajā dienā ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Tieslietu departamenta eksperti vadīs sesijas, kurās vairāk koncentrēsies uz operatīvajām un uzraudzības darbībām, ko izmanto izmeklēšanas iestādes. Šo jautājumu analīze tiks organizēta slēgtā formātā.

OECD ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst attīstītākās pasaules valstis. Tās galvenie mērķi ir veicināt apņemšanos ievērot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus, sekmēt globālo tirdzniecību un ilgstošu ekonomisko attīstību. 2016.gada jūlijā Latvija kļuva par OECD 35. dalībvalsti.

OECD Konvencijā iekļautie pienākumi dalībvalstīm korupcijas apkarošanas jomā ir vērsti uz vairāku mērķu sasniegšanu: novērst un apkarot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu saistībā ar starptautiskajiem biznesa darījumiem, paredzot kriminālatbildību par šāda veida kukuļošanu; nodrošināt atbildības piemērošanu juridiskajām personām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu; nodrošināt valsts spēju sekmīgi apkarot starptautisko kukuļošanu, kā arī veicināt starptautisko sadarbību šī noziedzīgā nodarījuma izskaušanā.