Saeima budžeta pakotnes likumprojektus sāks skatīt sēdē ceturtdien, 7. decembrī.

Valdības novembra sākumā atbalstītais 2024. gada valsts budžeta projekts un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam atbilstoši vēl precizējamiem datiem valsts konsolidētā budžetā nākamajā gadā paredz ieņēmumus 14,486 miljardu eiro un izdevumus 16,212 miljardu eiro.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā sākotnēji plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā.

Tādējādi 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025. gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā 0,9% no IKP.

Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki.

Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Budžeta sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2024.gadam 45,524 miljardu eiro apmērā, 2025. gadam 48,338 miljardu eiro apmērā un 2026. gadam 51,122 miljardu eiro apmērā.

Budžeta sagatavošanā izmantota IKP pieauguma tempa prognoze 2024. gadam 2,5%, 2025. gadam 2,9%, 2026. gadam 2,9%.

Savukārt budžeta sagatavošanā izmantotā inflācijas prognoze 2024.gadam ir 2,2%, 2025.gadam – 2,5%, bet 2026.gadam – 2,3%.

Iepriekš valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka 2024. gada budžetā nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepaaugstina nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Tāpat, veidojot budžetu, ņemta vērā ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākajos gados budžeta strukturālais deficīts plānots 0,5% no IKP, atkāpi paredzot vienīgi investīcijām aizsardzībā un iekšējā drošībā, kā arī krīžu seku mazināšanai.

Ašeradens uzsvēra, ka ar šo budžetu paredzēta virzīšanās uz finansējuma palielināšanu aizsardzībai 3% no IKP apmērā 2027. gadā un 2,5% no IKP iekšējās drošības stiprināšanai 2026.gadā.

Finanšu ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums 2024. gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 1,659 miljardu eiro apmērā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš uzsvēra, ka 2024. gada valsts budžeta projekts ir Latvijas drošības un ilgtspējas budžets.

Siliņa norādīja, ka drošības jautājumi mūsu reģionā būs aktuāli arī nākamos gadus, tāpēc ieguldījumi vērsti uz to, lai Latvijas robežas būtu nostiprinātas, turpinātos bruņoto spēku spēju attīstība un pieaugtu Latvijas dienestu kapacitāte, reaģējot uz visu veidu izaicinājumiem, ieskaitot apdraudējumu kibertelpā.

Tāpat valdības uzdevums ir panākt, lai papildu investīcijas veselības aprūpē un izglītībā sajustu Latvijas iedzīvotāji, uzsvēra Siliņa, norādot, ka papildu finansējums izglītībai un veselībai ir investīcija valsts ilgtspējā.

Tas nozīmē mazākas rindas pacientiem un konkurētspējīgu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību Latvijas skolēniem, kuri veidos valsts nākotni.

“Tāpēc 2024. gada valsts budžets veidots, centrā liekot mūsu galveno vērtību – Latvijas cilvēkus, kuriem jājūtas drošībā, jāsaņem pienācīga veselības aprūpe, kā arī jāiegūst darba tirgus prasībām un valsts ilgtermiņa izaugsmei nepieciešamās prasmes un zināšanas,” pauda Siliņa.

Ašeradens uzsvēra, ka valsts finanses ir stabilas, un nākamā gada budžets un budžeta ietvars atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu, palielinot eksportu līdz 80% no IKP.

Finanšu ministrs iepriekš skaidroja, ka 2024. gada budžeta izstrādi nosaka aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, tāpēc valdība atbildīgi veidoja nākamā gada budžetu un būtiski palielināja finansējumu iekšējai un ārējai drošībai.

Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgo attīstību demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā, ir piešķirts papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tajā skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam, teica Ašeradens.