Ruks vērsa uzmanību, ka fiktīvas vakcinācijas rūpalā izpausmes ir bijušas dažādas.

“Ir arī cilvēki, kas citu vietā gājuši saņemt injekciju un pelnījuši ar svešiem dokumentiem. Ir pat tādi gadījumi, kad vairāk nekā desmit reizes cilvēks ir ievadījis sevī šo vakcīnu un saņēmis par to atlīdzību. Un tādi gadījumi ir vairāki,” norādīja Ruks.

Lai arī līdz šim anulēti 54 vakcinācijas sertifikāti, Ruks vērsa uzmanību, ka daļa noziegumos iesaistīto vēl sertifikātus nebija saņēmuši, bet tikai sākuši vakcinācijas kursu.

Jau ziņots, ka VP pērn un šogad par iespējamu fiktīvu vakcināciju sākusi 60 kriminālprocesus un pārbaudāmo personu skaits ir 443.

Trīs no kriminālprocesiem sākti šogad.

Minētie kriminālprocesi sākti pēc Krimināllikuma pantiem par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta realizēšanu un izmantošanu, prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī prettiesiska labuma došanu.

Kopumā ir 75 aktīvas resoriskās pārbaudes, no kurām sešas sāktas šogad.

24 gadījumos policija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

LETA jau rakstīja, ka viens kriminālprocess ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā.

Aģentūras LETA apkopotā informācija par līdz šim publiski atklātajiem kriminālprocesiem liecina, ka šajās lietās kopš pērnā augusta kopumā figurē vismaz 15 veselības nozares jomas darbinieki. Pirmo reizi policija publiski par pirmajām aizturēšanām paziņoja pagājušā gada augustā.

Papildus viens mediķis kopš vasaras jau ir saņēmis sodu. LETA jau rakstīja, ka pērn rudenī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras piemērojusi 1500 eiro naudas sodu kādai medicīnas māsai par to, ka viņa viltoja nosūtījuma dokumentu negatīva Covid-19 testa rezultāta saņemšanai. Šo lietu pirms nodošanas kriminālvajāšanai izmeklēja KNAB.