Viņš sacīja, ka šajā laikā varētu paspēt virzīt ostu reformu un panākt likuma pieņemšanu Saeimā. Viņš norādīja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir iesniegti grozījumi.

“Šis likumprojekts divus gadus ir nogulējis. Manā skatījumā to varētu pieņemt,” piebilda ministrs.

Tāpat viņš sacīja, ka liels izaicinājums ir budžets, jo līdzekļu neesot, tādēļ, piemēram, attiecībā uz “Rail Baltica” ir svarīgi saprast, ko Latvija var atļauties un ko nevar, kā arī svarīgs ir jautājums par pasažieru pārvadātāju ilgtermiņa līgumiem un nepieciešamo finansējumu.

Neiekļūstot nākamajā Saeimas sastāvā, Kozlovskis atzina, ka patlaban plāno kā ministrs godprātīgi nostrādāt atlikušo laiku un “tad jau redzēs”.

Informācija Saeimas mājaslapā liecina, ka Satiksmes ministrija (SM) lūgusi likumprojektu virzīt kā komisijas iniciētu un atzīt par steidzamu, paredzot iespēju abus lasījumus izskatīt vienā Saeimas sēdē.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka tā mērķis ir apvienot vienā likumprojektā priekšlikumus grozījumiem Ostu likumā, kas bija iekļauti Saeimā iepriekš iesniegtajā likumprojektā, priekšlikumus, saņemtos viedokļus no ostu pārvaldēm, Ventspils pašvaldības un Mazo ostu asociācijas. Konsultāciju rezultātā likumprojektā iekļauti vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz ostu attīstības iespēju paplašināšanu un praksē identificētu tiesību piemērošanas jautājumu risināšanu.

Likumprojektā ietverto grozījumu mērķis ir novērst ostu pārvaldības regulējuma nenoteiktību un radīt ostām paredzamu tiesisko ietvaru ilgtermiņa ieguldījumiem. Grozījumi risina jautājumus, kas nozarē apzināti jau vairākus gadus, tostarp ostu pārvalžu tiesiskā statusa sakārtošanu atbilstoši faktiskajai situācijai, valsts un pašvaldības līdzsvarotu pārstāvību ostas padomē, ostas teritorijas nodalīšanu pamatdarbības un industriālajā daļā.

Likumprojektā ir ietvertas būtiskas izmaiņas ostu pārvaldības regulējumā. Likumprojekts precizē ostu teritorijas iedalījumu ostas pamatdarbības teritorijā un ostas industriālajā teritorijā, nosaka vienotu regulējumu ostu pārvaldes funkcijām, ostu padomju darbībai un nekustamo īpašumu pārvaldībai ostās.

Likumprojektā tiek precizēts regulējums par nekustamā īpašuma tiesisko režīmu ostās, skaidrāk nosakot ostu pārvalžu valdījumā esošo valsts un pašvaldību īpašumu apjomu, kā arī gadījumus, kad atsevišķi nekustamie īpašumi netiek nodoti ostas pārvaldes valdījumā. Vienlaikus tiek pilnveidots regulējums par ostas pārvaldes tiesībām rīkoties ar tās valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, tostarp tos iznomāt, piešķirt apbūves tiesības un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Likumprojektā precizēts arī regulējums par pašvaldību tiesībām atjaunot valdījumu uz ostas industriālajā teritorijā esošu pašvaldības īpašumu, kā arī noteikti nekustamā īpašuma atsavināšanas, maiņas un pārvaldīšanas nosacījumi ostas teritorijā.

Lai nodrošinātu profesionālu, caurskatāmu un uz kompetenci balstītu ostu pārvaldību, likumprojektā paredzēts, ka ostu padomju locekļi un ostu pārvaldnieki tiek atlasīti atklāta konkursa kārtībā. Likumprojekts nosaka arī minimālās kvalifikācijas un reputācijas prasības kandidātiem. Plānots, ka Ventspils un Rīgas ostu padomēs būs trīs locekļi no attiecīgajām pašvaldībām un trīs pārstāvji, kurus izvirza satiksmes, ekonomikas un finanšu ministri.

Likumprojektā ietverti arī pārejas noteikumi, kas nodrošina nepārtrauktu ostu pārvalžu darbību pēc likuma spēkā stāšanās. Pārejas periodā tiek saglabāta līdzšinējo pārvaldes institūciju funkcionalitāte, nosakot kārtību un termiņus ostu padomju locekļu iecelšanai, kā arī nodrošinot esošo Ministru kabineta iecelto ostu valžu locekļu pilnvaru turpināšanos līdz jauno padomju pilnvērtīgai izveidei.

Pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabineta ieceltais ostas valdes loceklis turpina pildīt ostas padomes locekļa pienākumus, bet ne ilgāk kā piecus gadus no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Vienlaikus pārejas noteikumi nodrošina ostu pārvaldnieku amata pienākumu nepārtrauktu izpildi, paredzot, ka esošie Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un mazo ostu pārvaldnieki turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunu pārvaldnieku izraudzīšanai atklātā konkursā, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc likuma spēkā stāšanās.

Pārejas posms noteikts arī attiecībā uz mazo ostu valžu locekļiem, paredzot, ka pašvaldības nodrošina, ka esošie valžu locekļi pilda savus pienākumus līdz pašvaldību domes izveidojusi mazo ostu valdes atbilstoši noteiktajām prasībām, bet ne ilgāk kā vienu gadu pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.