Uzņēmuma izpilddirektors Erno Hildēns ir apliecinājis, ka viss process tiks veikts tiesiski un Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir oficiāli informēta, uzsvēra ministrijā.

SM norāda, ka “airBaltic” ikdienas saimnieciskās darbības jautājumi, tostarp ar uzņēmuma darbības apjomu un personāla resursiem saistīti lēmumi, ir uzņēmuma valdes kompetencē.

SM kā valsts kapitāla daļu turētāja neiesaistās uzņēmuma operacionālo lēmumu pieņemšanā, un konkrētais lēmums par 500 līdz 700 amata vietu pārskatīšanu un kolektīvo atlaišanu bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā ir uzņēmuma vadības operacionāls solis izmaksu optimizācijai. Savukārt lidsabiedrības jauno biznesa plānu kopumā apstiprina uzņēmuma padome, un valdība par to ir tikusi informēta un devusi zaļo gaismu tā ieviešanai finanšu situācijas stabilizēšanai.

Vienlaikus ministrijai ir būtiski, lai “airBaltic” biznesa plāna īstenošana notiktu atbildīgi, ievērojot normatīvu prasības, nodrošinot uzņēmuma ilgtermiņa finanšu stabilitāti un Latvijas savienojamību.

Jau ziņots, ka aviokompānija “airBaltic” saistībā ar biznesa plānā paredzēto darbības samazināšanu potenciāli varētu atlaist no 500 līdz 700 darbiniekiem, izriet no lidsabiedrības paziņojuma medijiem.

Patlaban lidsabiedrībā strādā apmēram 3000 cilvēku, tādējādi varētu tikt ietekmēti aptuveni 20% darbinieku. Atbilstoši pašreizējām prognozēm izmaiņas varētu skart no 500 līdz 700 amata vietām “airBaltic” bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā. Precīzs pozīciju skaits vēl neesot noteikts un var mainīties procesa gaitā.

Minētais diapazons atspoguļo gan pašlaik notiekošās konsultācijas ar arodbiedrībām par iespējamiem samazinātas slodzes risinājumiem pilotiem un salona apkalpes darbiniekiem, gan jaunu organizatorisko struktūru izstrādi uzņēmumā kopumā. Tās plānots definēt līdz oktobra vidum.

Detalizētāka informācija darbiniekiem tikšot sniegta oktobrī. Uzņēmumā uzsver, ka, ņemot vērā, ka individuāli lēmumi vēl nav pieņemti, patlaban ir pāragri norādīt iespējamo ietekmi uz atsevišķām bāzēm, uzņēmuma funkcijām vai darbinieku grupām.

“airBaltic” par kolektīvo darbinieku skaita samazināšanu ir informējusi Nodarbinātības valsts aģentūru. Aģentūra darbiniekiem nodrošinās individuālās vai grupu informatīvās konsultācijas, informāciju par aktualitātēm darba tirgū un NVA pakalpojumiem, kā arī karjeras konsultācijas un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus.

Latvijas Aviācijas arodbiedrības (LAA) prezidente Dace Kavasa aģentūrai LETA teica, ka arodbiedrība ziņu par potenciāli atlaižamo darbinieku skaitu uzzināja dažas minūtes pirms notika prezentācija darbiniekiem, kā arī par šiem skaitļiem neesot notikušas nekādas sarunas.

Arodbiedrība kopš 6. septembra esot prasījusi precīzus datus par atlaižamo skaitu, ko paredz gan Darba likums, gan Eiropas Savienības (ES) direktīva, bet saņēmusi atteikumu.

Kavasa atzina, ka ir notikušas sarunas par 85% jeb nepilnu darba slodzi, kā arī par to plānots vienoties, lai samazinātu atlaižamo skaitu. Pēc viņas teiktā, lielākā daļa LAA biedru ir pauduši gatavību pāriet uz šādiem līgumiem.

Viņa piebilda, ka tādējādi pilotiem un stjuartiem varētu piedāvāt šādu nepilna laika opciju, savukārt, piemēram, attiecībā uz tehniķiem un tehniskās apkopes darbiniekiem sarunas sāksies oktobra vidū.

“Patlaban nav skaidrs, kas ar šiem 500-700 darbiniekiem ir domāts,” viņa uzsvēra.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.