Zemkopības ministrija (ZM) informēja, ka LBA bija vērsusi ZM uzmanību uz to, ka ieinteresēto pušu sanāksmē Briselē izskanējusi informācija, ka Eiropas Komisija paudusi šaubas par meža biomasas lomu enerģijas nodrošinājumā, lielāku uzsvaru liekot uz lauksaimniecības biomasu.

ZM skatījumā tas nozīmē, ka faktiski tiek izteiktas idejas par atjaunojamo energoresursu veicināšanas direktīvas jauniem grozījumiem, neraugoties uz to, ka tikai dažas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir paguvušas ieviest šīs direktīvas nesenos grozījumus.

ZM uzsver, ka šāda pieeja neveicina ne atjaunojamo energoresursu, ne saistīto nozaru attīstību ilgtermiņā, no jauna mainot “spēles noteikumus”.

Zemkopības ministrs tikšanās laikā ar LBA norādījis, ka meža biomasa šobrīd ir un tuvākajā laikā arī būs nozīmīgākais atjaunojamais energoresurss Latvijā, turklāt ar lielu attīstības potenciālu, jo lielu daļu no saražotās biomasas produkcijas – kurināmā koksne, tai skaitā granulas un briketes – Latvijas uzņēmumi eksportē.

“Mēs nedrīkstam ļaut zemē satrupēt, un slimību un laikapstākļu ietekmē zaudēt vērtību tam, no kā varam ražot gan Latvijā, gan citās valstīs pieprasītu produktu. Jāņem vērā, ka Latvijā lauksaimniecības biomasa gan no praktiskā, gan racionālā viedokļa netiek ražota tādos apjomos, lai to būtu iespējams plānveidīgi izmantot enerģijas ieguvē, turklāt ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas kontekstā biomasas atlikumus ir svarīgi atgriezt augsnē,” tikšanās laikā uzsvēris Krauze.

ZM norāda, ka meža biomasa ir nozīmīgs potenciāls ekonomikā – tā ir būtisks resurss, kas Latvijai dod nozīmīgu ieguldījumu energoneatkarības nodrošināšanai.

ZM informē, ka jau šobrīd ir pietiekami daudz izaicinājumu saskaņot dalībvalstu starpā un ieviest direktīvā noteiktos biomasas ilgtspējas kritērijus.

Meža biomasas ražošana ir nozīmīga ilgtspējīgas mežsaimniecības sastāvdaļa, uzsver ZM, norādot, ka tāpēc ir svarīgi pēc iespējas efektīvāk un atbildīgāk izmantot visus meža sniegtos resursus, tostarp arī tādus, kurus nevar izmantot ilglaicīgu koksnes produktu ražošanai, piemēram, šķeldu.

ZM uzskata, ka Latvijai ir svarīgi sabalansēt dabas aizsardzību ar racionālu resursu izmantošanu, nodrošinot, ka mežs tiek apsaimniekots tā, lai tas ilgtermiņā dotu gan ekoloģisku, gan ekonomisku pienesumu.