2023. gadā, kad tika veidota pašreizējā Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība, AS atteicās tajā piedalīties, norādot uz nevēlēšanos sadarboties ar ZZS un paužot aizdomas par šī politiskā spēka slēptajām saistībām ar bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Savukārt, kad ceturtdien intervijā LTV Kučinskim tika vaicāts, vai AS vairs nav “sarkano līniju” pret ZZS, politiķis atbildēja: “”Vienotība” ir pierādījusi, ka ZZS ir labais. Kāpēc lai mēs tagad sāktu bļaut savādāk?”

Uz papildjautājumu, vai tas nozīmē, ka AS ir noticējusi “Jaunajai vienotībai” (JV), deputāts smejot atbildēja, ka “to tā var traktēt”.

Kučinskis atturējās prognozēt ZZS tālākos soļus attiecībā uz Stambulas konvenciju un pašreizējās valdības šķobīšanu.

Viņš pauda redzējumu, ka šajā ziņā AS ir labākā pozīcijā, jo pievienošanos Stambulas konvencijai neatbalstīja jau kopš sākta gala, turpretim ZZS šajā jautājumā ir bijusi svārstīga, tādējādi, visticamāk, mazinot savu vēlētāju uzticību.

AS politiķis uzskata, ka, neraugoties uz strīdiem koalīcijā un Siliņai izteikto demisijas pieprasījumu, viņa amatu saglabās un pašreizējā valdība turpinās strādāt.

“Vienīgais paliek jautājums, cik koalīcijai šobrīd ir balsis un cik to paliks vēl pēc kāda brītiņa,” sprieda deputāts.

Kučinskis atsauca atmiņā Siliņas valdības veidošanas sarunas un atgādināja, ka valdošā koalīcija tika sastiķēta no ideoloģiski pretrunīgiem politiskajiem spēkiem.

Tagad deputāts uzskata, ka ZZS, pirms pāris gadiem pakļaujoties visiem valdības veidošanas uzstādījumiem, ir pazaudējusi ļoti, ļoti daudz.

“Tajā pašā laikā “Progresīvie”, par kuriem “Vienotība” toreiz aizkulisēs izteicās, ka viņus labāk turēt gultā nekā opozīcijā, šobrīd izskatās, ka lēnām var apēst pašu “Vienotību”,” vērtēja Kučinskis.

“Attiecības nav labas, bet es nedomāju, ka būs kādas izmaiņas,” savu komentāru par aktuālo situāciju valdošajā koalīcijā rezumēja Kučinskis.

Kā ziņots, Saeimas darba kārtībā ceturtdien iekļauts opozīcijas partiju demisijas pieprasījums premjerministrei Siliņai.

Neuzticību viņai paudusi Nacionālā apvienība (NA) un AS.

Opozicionāri apgalvo, ka “valdība ilgstoši nespēj pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju”, tāpēc prasa Siliņas demisiju.

Vienlaikus, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākusies viļņošanās valdības koalīcijā.

Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”.

Koalīcijā esošā ZZS paziņojusi, ka demisijas pieprasījumu Siliņai neplāno atbalstīt, bet “Progresīvie” norādījuši, ka kopējo balsojumu izšķiršot ZZS Saeimas deputātu frakcija.

JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti.

AS ir 13 deputāti, NA – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem.

Vēl Saeimā ir desmit pie frakcijām nepiederoši deputāti.