Ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka viņš atbalsta Imigrācijas likumā ietverto normu, kas paredz, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā tiek piešķirtas tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kuri var pierādīt savas latviešu valodas prasmes. Pretējā gadījumā pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiek anulēta.

Problēma slēpjoties PMLP ierobežotajā kapacitātē un resursos. Attiecīgie grozījumi Imigrācijas likumā stājās spēkā nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām, 2022.gada 24.septembrī. Jaunā valdība tika apstiprināta Saeimā 2022.gada 14.decembrī.

Sākt un pabeigt vērienīgu PMLP darba reorganizāciju šīs valdības īsajā pastāvēšanas laikā neesot iespējams.

Ekspertu prognozes liecinot, ka lielākā Krievijas pilsoņu plūsma uz PMLP nodaļām varētu sākties vasarā. Kopumā pakalpojums būs jāsniedz vairāk nekā 17 000 Krievijas pilsoņu, kuriem šobrīd ir vēl ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Ministra priekšlikums esot rīkoties profesionāli un atbildīgi. Tas nozīmē atļaut katram Krievijas pilsoņiem vērsties PMLP līdz ar pastāvīgās uzturēšanas atļaujas derīguma termiņa beigām katrā konkrētajā gadījumā, nevis tieši līdz 1.septembrim. Tā, piemēram, šogad atļaujas beigtos 4642 cilvēkiem, norādīja ministrs.

Ņemot vērā ministra ierosinājumu, pastāvīgas uzturēšanās atļaujas potenciālo saņēmēju loks tiktu izkliedēts nedaudz garākā laika posmā. Tas pavērtu iespējas normalizēt PMLP nodaļu darbu un atbrīvot darbiniekus no pārslodzes un stresa. 

“Protams, gala lēmums paliek Saeimas deputātu rokās, kur nav plānots konsultēties ar partiju “Stabilitātei”,” norādīja ministrs.

Pērn 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, PMLP līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu, līdz 1.septembrim jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.

Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.

TV3 šonedēļ vēstīja, ka Kučinskis aicinās Saeimu mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1.septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, lai saglabātu iespēju turpināt dzīvot Latvijā.