Pēc ministra teiktā, lai nesāktu 2027. gadu ar tehnisko budžetu, jau līdz nākamās valdības apstiprināšanai 15. Saeimā jābūt gatavam plānam par nākamā gada budžeta galvenajām aprisēm, lai pēc valdības apstiprināšanas to varētu operatīvi apstiprināt.

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi trīs scenārijus un piecus risinājumus budžeta veidošanai. Pēc likuma Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma un budžeta likumprojektu paketes projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam uzticību.

Ja līdz novembra vidum nav izteikta uzticība jaunajam Ministru kabinetam, tiek sagatavots pagaidu budžets 2027. gadam.

Kučinskis iepriekš septembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem skaidroja, ka pie nemainīgas politikas budžeta deficīts pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) turpmākos četrus gadus, bet valsts parāds pieaugs no 48% no IKP šogad līdz 54% no IKP 2029. gadā.

Ministrs skaidroja, ka arvien lielāku daļu no budžeta aizņem saistības, tādēļ katrs eiro jāizmanto efektīvāk. Tostarp Kučinskis minēja, ka aizsardzībai jāatvēl ap 5% no IKP 2030. gadā, bet pieļaujamā budžeta deficīta atkāpe aizsardzībai beidzas 2029. gadā. Speciālā budžeta pārpalikums pakāpeniski izzūd, un 2030. gadā gaidāms neliels deficīts.

Tāpat valsts parāda apkalpošanā gaidāmas augstākas vispārējās valdības budžeta procentu izmaksas – jau 2027. gadā ap 681 miljonu eiro gadā. Iepriekšējo valdību uzņemtās saistības bez pilna seguma pieaugs no 421 miljona eiro 2027. gadā līdz 663 miljoniem eiro 2030. gadā.

Savukārt nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP krīt no 34,6% līdz 32,9%, ņemot vērā pieņemtos lēmumus, bet IKP reālā izaugsme ap 2% gadā ir pietiekama bāzei, bet nepietiekama, lai “aizvērtu deficīta plaisu”, teica Kučinskis.

“Mēs neatstājam nākamajai valdībai tukšu lapu un augošu fiskālo plaisu. Mēs atstājam reformu ceļa karti un izvēli, kā sasniegt noteikto fiskālo rezultātu,” sacīja Kučinskis.

Tostarp ministrs norādīja, ka pirmais scenārijs ir turpināt pieņemt lēmumus, kas palielina izdevumus – šajā scenārijā papildu izdevumi, kuriem nav seguma, pieaugs no 449 miljoniem eiro līdz 1,599 miljardiem eiro 2030. gadā. “Varam turpināt aizņemties, bet agri vai vēlu būs jādomā, kur ņemt naudu,” teica Kučinskis.

Pirmajā scenārijā valsts parāds un deficīts turpinātu augt, būtu nepieciešams vairāk aizņemties, un attiecīgi pieaugtu procentu izdevumi.

Otrais scenārijs paredz atbilstoši fiskālajiem nosacījumiem finansēt aizsardzību 5% apmērā no IKP, kas negatīvo fiskālo telpu palielina no mīnus 28 miljoniem eiro nākamgad līdz 936 miljoniem eiro 2029. gadā.

Otrajā scenārijā parāds turpinātu augt un stabilizētos ap 54% no IKP. Beidzoties pieļaujamajai deficīta atkāpei 2030. gadā, negatīvā fiskālā telpa sasniegtu 936 miljonus eiro.

Trešais scenārijs paredz virzību uz bezdeficīta budžetu 2030. gadā. Šajā scenārijā papildu izdevumi pieaugs no 1,397 miljardiem eiro nākamgad līdz 2,621 miljardam eiro 2030. gadā. Kopumā četros gados tas nozīmētu tautsaimniecībai zaudēt 8,94 miljardus eiro, teica Kučinskis.

FM piedāvātie pieci risinājumi paredz pārskatīt iepriekšējos lēmumus bez finansiālā seguma, pārskatīt likumos noteiktos finansējuma apmērus, kas rada izdevumu pieaugumus, pārskatīt izdevumus – četru gadu ciklā tiek pārskatīti visi izdevumi, tajā skaitā bāzes izdevumi, samazinot tos par 25%. Kučinskis skaidroja, ka var atteikties no uzdevumiem, kas valstij nav jādara, un pārskatīt citus izdevumus.

Ceturtais risinājums paredz pārskatīt budžeta ieņēmumus – nodokļu atvieglojumus, to iekasēšanu. Piektais risinājums paredz pēc vienotiem nosacījumiem pārskatīt visus valsts pārvaldes izdevumus, iekļaujot arī valsts kapitālsabiedrības.

FM piedāvās valdībai apstiprināt 2027.-2030. gada fiskālās stabilizācijas un reformu plānu un nozaru likumu finansēšanas normu grozījumu paketi. Tāpat FM piedāvās pēc budžeta apstiprināšanas sākt darbu pie jaunām nodokļu politikas pamatnostādnēm.

Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldībām un augstskolām plānots pārskatīt dividenžu politiku, izbeigt negatīvās neto naudas plūsmas un veikt kapitāla inventarizāciju.

Tāpat paredzēts neiekļaut valdības darba kārtībā jautājumus ar negatīvu FM atzinumu un neidentificētu avotu ārpus budžeta sagatavošanas procesa.