Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ceturtdien Lāce tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības, Latvijas Nacionālās operas Simfoniskā orķestra mākslinieku arodbiedrības, Latvijas Nacionālās operas un baleta Administratīvā un mākslinieciski vadošā personāla arodbiedrības un Teātra darbinieku savienības vadību.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par iespējamajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem.

KM sarunā ar arodbiedrību pārstāvjiem pārrunāja ierosinājumus par nostrādāto gadu apjoma un izdienas vecuma celšanu, kas patlaban normatīvajos aktos esot noteikts, “balstoties uz nozares profesionāļu un darba devēju pieredzi par pilnvērtīgas un kvalitatīvas darbspējas zudumu attiecīgajā profesijā”.

Kultūras nozares profesionāļi dodoties izdienas pensijā “vien tad, kad tas tiešām nepieciešams”, ko apliecinot nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija, uzstāj KM.

Šobrīd Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki, veidojot 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro pirms nodokļu nomaksas. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešami 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām, sarēķinājusi KM.

Ministrijas vadība domā, ka krasi mēģinājumi veikt izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās varot rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu, kas savukārt ietekmētu “gan kultūras pieejamību valstī, gan Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, gan valsts budžeta ieņēmumus”.

Kultūras ministre turpinās sarunas ar politiskajiem partneriem, solot meklēt “taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu izdienas pensiju sistēmas reformai”.

Jau vēstīts, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp premjere atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija – šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.

Tāpat vēstīts, ka vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.