Reformas mērķis ir padarīt valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku, saprotamāku un finansiāli dāsnāku, vienlaikus nodrošinot vecākiem lielāku elastību darba un ģimenes dzīves apvienošanā, skaidro LM.

Patlaban vecākiem jāorientējas divos dažādos pabalstos, jau bērna piedzimšanas brīdī jāizvēlas vecāku pabalsta izmaksas periods, kā arī jāizprot abu pabalstu savstarpējā mijiedarbība, norāda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Jaunā pieeja paredz atteikties no šādas sistēmas, izveidojot vienu vecāku pabalstu ar vienotu izmaksas periodu un vienkāršākiem saņemšanas nosacījumiem.

LM piedāvā noteikt vecāku pabalsta izmaksas periodu 548 dienas jeb aptuveni 18 mēnešus līdzšinējo divu periodu – 13 un 19 mēnešu – vietā. Savukārt ienākumu aizvietojumu visām sociāli apdrošinātajām personām plānots noteikt 70% apmērā. Patlaban ienākumu aizvietojums atkarībā no izvēlētā pabalsta izmaksas perioda ir 60% vai 43,75%.

Pabalstam paredzēts noteikt arī minimālo apmēru, piesaistot to ienākumu mediānai. Tādējādi minimālais pabalsta apmērs tiktu regulāri pārskatīts.

Tāpat LM plāno kā pastāvīgu normu saglabāt iespēju, turpinot strādāt, saņemt 75% no piešķirtā pabalsta.

Reformas īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums aptuveni deviņu miljonu eiro apmērā gadā. Reforma prezentēta Demogrāfisko lietu padomē, kas atbalstījusi turpmāku risinājuma izstrādi. Padome uzdevusi LM līdz šā gada 1. novembrim sagatavot reformas īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu grozījumus.

Vecāku pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Māte un tēvs vienojas, kurš būs pabalsta saņēmējs. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un izvēlētā kopējā pabalsta saņemšanas ilguma – 13 vai 19 mēneši.

Vecāku pabalstu patlaban veido vecāku pabalsta pamatdaļa, kuru var saņemt viens no vecākiem, un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kuru ir tiesības saņemt katram no bērna vecākiem.

Vecāku pabalsta nenododamā daļa katram no vecākiem ir divi kalendāra mēneši, un to var saņemt līdz bērna astoņu gadu vecumam. Katram vecākam ir sava nenododamā daļa, un to nevar nodot otram. Nenododamo daļu piešķir personai, kura atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.