ES Vides ministru padomes sanāksme notiks 16. decembrī Briselē.

Padomes sanāksmē plānota viedokļu apmaiņa par ES bioekonomikas stratēģiju, kā arī padomes secinājumu par “Eiropas vide 2030. gadā – Veidojot pret klimata pārmaiņām noturīgāku un aprites ekonomiku Eiropā” apstiprināšana.

Šogad 27. novembrī Eiropas Komisija (EK) pieņēma jaunu stratēģisku satvaru konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ES bioekonomikai, kurā iezīmēta turpmākā virzība uz tīras, konkurētspējīgas un noturīgas Eiropas ekonomikas veidošanu.

Izmantojot sauszemes un jūras atjaunīgos bioloģiskos resursus un nodrošinot alternatīvas kritiski svarīgām izejvielām, ES var virzīties uz apritīgāku un dekarbonizētāku ekonomiku un tādējādi samazināt atkarību no fosilā kurināmā importa.

Bioekonomika sniedz Eiropai iespēju stiprināt noturību, aizstāt fosilos materiālus un produktus, radīt darbvietas un uzņemties vadošo lomu pasaules mēroga pārejā uz tīrām nozarēm.

Ar jauno bioekonomikas stratēģiju ES atbalstīs darbības, kas nodrošina ilgtspējīgus praktiskus risinājumus, kuros tiek izmantoti bioloģiskie resursi tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra, biomasas pārstrāde, bioražošana un biotehnoloģijas.

Bioekonomikai aizvien ir liels neizmantotais potenciāls. ES bioekonomikas stratēģijas mērķis ir atraisīt šo potenciālu, palielinot inovāciju un investīciju apjomu, attīstot biobāzētu materiālu un tehnoloģiju pirmreizējo tirgu, nodrošinot ilgtspējīgu biomasas piegādi un izmantojot globālās iespējas.

Latvijā bioekonomika tiek skaidrota kā tautsaimniecības daļa, kas balstās bioresursu izmantošanā, lai saražotu pārtiku un barību, enerģiju, preces un pakalpojumus.

Bioekonomika ietver gan bioresursu primāru ražošanu, gan to pārstrādi, ražojot pārtiku, barību, enerģiju un citas preces, gan bioresursos balstītus pakalpojumus.

Latvija ir gatava konstruktīvai sadarbībai, atbalstot ES iniciatīvas, kas līdzsvaro drošības vajadzības, klimata mērķus un ekonomisko izaugsmi.

Latvijas ieskatā bioenerģija joprojām būs svarīga energoresursu struktūras sastāvdaļa un palīdzēs sasniegt ES atjaunīgās enerģijas un klimata mērķrādītājus.

Tāpēc, lai nodrošinātu pieejamu siltumenerģijas cenu, ir būtiski izmantot maksimāli vienkāršus un efektīvi funkcionējošus risinājumus un mazināt birokrātiskās prasības, ņemot vērā ES likumdošanā iestrādātās prasības mežu apsaimniekošanai, ka arī nediskriminēt biomasas izmantošanu enerģētikā.